Ar trīs pasaules pirmatskaņojumiem – pašmāju komponistu Ilonas Breģes un Jāņa Petraškeviča un lietuviešu autora Dominika Digima darbiem Liepājas simfoniskā orķestra izpildījumā atklāts festivāls “Baltijas mūzikas dienas 2026”. Šogad uzsākta sadarbība arī ar Ziemeļvalstu komponistu savienībām. Liepājā nozīmīgais laikmetīgās mūzikas pasākums notiek pirmo reizi, atbalstot arī tās kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atpazīstamību.
Ar unikālu skanējumu atklātas Baltijas mūzikas dienas, kas ir viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās mūzikas notikumiem mūsu reģionā. Šogad festivāls paplašinājies un aizsācis sadarbību ar Ziemeļvalstu komponistu savienībām. Pasākums katru gadu notiek citā valstī, reizi trijos gados tas norisinās Latvijā un pirmo reizi ārpus Rīgas.
Festivāla mākslinieciskais vadītājs, komponists Krists Auznieks stāsta :”Mums šķiet būtiski aktivizēt arī mūziķus un klausītājus reģionos, un izdarīt to, ka esam iekļaujoši un ietveram gan dažāda veida mūziku, kas skan gan Rīgā gan Liepājā un atvestu ne tikai uz vienu vietu, bet arī otru. Un paplašinātu mūsu klausītāju loku un liktu komponistiem atbraukt uz šejieni. “
Pirmajā Baltijas mūzikas dienu koncerta “Kairos / Chronos” uzmanības centrā ir trīs Baltijas komponistu jaundarbi par laiku. Un tos visus atskaņo Liepājas simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.
““Lielā dzintara” koncertzāle tā ir tiešām brīnišķīga akustika un man liekas, ka šeit piedzīvot skaņdarba pirmatskaņojumu, tas ir ārkārtīgi vērtīgi, pati zāle izceļ visas mūzikas detaļas, sīkumus un akustiski viss skan tik pareizi tā kā tam būtu jābūt,” apgalvo komponiste Ilona Breģe
Komponists Jāņa Petraškeviča jaundarba “Candela” radošais impulss meklējams rakstnieka Haruki Murakami daiļradē.
“Man pašam šis darbs ir būtisks arī tādā ziņā, ka tas ir tā kā radoša atbilde vai kaut kādā veidā saruna ar japāņu rakstnieku Haruki Murakami, kura darbi man personīgi ir ļoti tuvi, es esmu mēģinājis skaņās ietvert to kas ir tieši šim paralēli radošajam,” stāsta komponists.
Šī gada festivāla sauklis ir “Mēs dzīvojam citos laikos” .Tas aicina klausītājus uz pārdomām par dažādajām laika pieredzēm.
“Laiks mūzikā ir viena no matērijas formām, ar kuru mēs strādājam, varbūt vairāk kā vizuālajā mākslā. Un komponistu, mākslinieku laiks ir kaut kas atšķirīgs. Tas nozīmē daudz vientulības, ilgu laiku vienatnē ar sevi, kurā mēs savā iekšējā pasaulē iztēlojamies kaut ko, kas vēl ārā neeksistē,” domā festivāla mākslinieciskais vadītājs.
Baltijas Mūzikas dienas norisināsies līdz 17. aprīlim ar noslēguma koncertu Rīgā.