Aizputē atjauno vēsturiskā centra ēkas

Aizpute ir viena no mazpilsētām, kur kultūrvēsturiskais mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet arī šodienas izvēle. Pilsētas iedzīvotāji atjauno vecās ēkas ieguldot savus līdzekļus, kā arī piesaistot pašvaldības un Eiropas Savienības atbalstu, veidojot vidi, kur vēsturiskās mājas kļūst par dzīvu pilsētas identitātes daļu.

Aizputē piecus gadus darbojas “Aizputes Renesanses biedrība”, sabiedriska organizācija, kas strādā pie pilsētas identitātes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības. Tās valdes loceklis Andris Tauriņš šobrīd atjauno pirms pieciem gadiem iegādāto māju, lai jau nākamgad tajā atvērtu trīs viesnīcas numuriņus.

Māja tiek atjaunota, galvenokārt, paša līdzekļiem, kā arī saņemts atbalsts no Aizputes pašvaldības un Eiropas savienības līdzfinanasējums. 

Andris Tauriņš: “Gribu arī savā ziņā kliedēt mītu, ka vecu ēku atjaunošana ir pārmērīgi dārga un to cilvēki nevar atļauties, tā labā lieta, atjaunojot vecu – tu var darīt pakāpeniski, nav nepieciešama uzreiz visa nauda, kā tas būtu, būvējot no jauna. Var darīt pa posmiem.”

Aizputnieka Jāņa stāsts par Aizputes seno māju saglabāšanu sākās ar maza dzīvokļa iegādāšanos. Īpašums bijis diezgan sliktā stāvoklī, bet veicot sistemātiskus atjaunošanas darbus, viņam dzīvokli izdevās atjaunot. Arī viņš ir viens no Renesanses kluba biedriem, kuru dēvē par vietējo kopienu, kuras biedri viens otru iedvesmo.

Akciju sabiedrībai “Kurzemes atslēga” piederošais klubs “Kurzeme” ir kultūrvēsturiskais piemineklis, kurš tiek uzturēts no uzņēmuma līdzekļiem, tiek izīrēts pasākumiem un izmantots paša uzņēmuma vajadzībām.

Jānis Kreicburgs, akciju savienības “Kurzemes atslēga” valdes loceklis: “Tas process ir jābauda, jābauda ceļš nevis ceļa gals. Tad, kad mēs bijām jaunieši un daudz tusējām, mēs nekad netusējām pa tukšo. Mēs vienmēr, esot šeit, Aizputē, izdomājām, ko mēs darīsim – vai krāsot stabiņus, vai stiklot logus. Vienkārši cilvēkiem iepatikās, ka tai lietai ir kaut kāds saturs.”

Aizputes iedzīvotāji sadarbībā ar pašvaldības un valsts iestādēm vēlas panākt, lai jaunajām ģimenēm būtu pieejamāki aizdevumi koku vēsturisko ēku atjaunošanai. 

Jānis Kreicburgs: “Kāpēc dzīvoklis Purvciemā var maksāt 150 tūkstošus? Kāpēc ļoti skaista, pussabrukusi mājiņa mazpilsētā nevar dabūt pilnīgi neko, kaut vai 40 nevis 140?” 

Pieejamāks finansējums mudinātu jaunās ģimenes atgriezties un apmesties uz dzīvi pilsētā. Vietējie iedzīvotāji uzsver, ka sakārtots vēsturiskais centrs un iespēja atjaunot mājokļus ilgtermiņā stiprina gan vietējo kopienu, gan mazpilsētas ekonomisko un sociālo vidi.

Lai informētu par piemērotākajiem risinājumiem kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, tika rīkots seminārs “Vēsturisko ēku atjaunošana: ko jāzina īpašniekiem un meistariem”. To apmeklēja arhitekti, būvnieki un citi, kam rūp kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.