Lilita, Irita, Ita
Latvija,
27. Oktobris
Izlaboju pareizrakstības, pieturzīmju un gramatikas kļūdas, saglabājot sākotnējo struktūru un saturu.
Baltijas jūras dzelme joprojām glabā vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu nesprāgušās kara munīcijas, tostarp mīnmetēju lādiņus, aviācijas bumbas, granātas un citas munīcijas vienības. Lielā daļā Latvijas teritorijas munīcija ir iznīcināta.
Ūdenslīdēju komandas virsnieks Jānis Balčūns atklāj: “Vēsturiski, no Pirmā un Otrā pasaules kara, Latvijas teritoriālajos ūdeņos tika izvietoti daudzi mīnu lauki. Summējot abus karus kopā, mums tādā kā mantojumā pēc kariem bija daži desmiti tūkstošu mīnu. Tagad es nevaru precīzi pateikt, cik šo mīnu ir, bet mūsu teritoriālajos ūdeņos to vēl ir vairāki tūkstoši.”
Savulaik mīnu lauki tika izvietoti stratēģiski nozīmīgās vietās, piemēram, Irbes šaurumā, kur kuģošanas ceļus attīrījuši Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Dzelmē atrodas arī vairāki nogremdēti kuģi.
“Baltijas jūrā ir arī kuģu vraki, uz kuriem ir atrodama sauszemes munīcija, un reti gadās sastapt tādus vrakus, kuru viena no funkcijām bija pārvadāt munīciju. Attiecīgi uz šiem vrakiem ir daudz darba,” saka Balčūns.
Viens no neidentificētajiem kuģu vrakiem tika atrasts, veicot jūras dzelmes izpēti projekta MUNI-RIK ietvaros. Munīcija uz tā netika konstatēta.
“GEOMAR” pētniecības centra programmatūras inženieris Tims Veiss norāda: “Mēs atklājām koka kuģa vraku, kas ir gana vecs. Tas ir 25 metrus garš koka kuģa vraks, apmēram piecus metrus plats, jau diezgan sadalījies. Labā ziņa ir tā, ka munīciju tajā neatradām.”
Lai identificētu Baltijas jūrā nogremdēto munīciju un iespējamo piesārņojumu, vācu pētniecības kuģis “Alkor” 21 dienu veica pētījumus Latvijas un Igaunijas teritoriālajos jūras ūdeņos kopā ar 12 zinātnieku komandu. Baltijas valstīs šis pētījums būs nozīmīgs turpmākajai atkrastes vēja parka ELWIND attīstībai.
“ELWIND” tehnisko projektu menedžeris no Igaunijas Sims Nirgi apgalvo: “Mums vissliktākais, ko varētu atrast, ir munīcijas izgāztuve, jo tas attīstītājam būtu milzīgs risks. Tas radītu milzu risku arī apkārtējai videi.”
“Noteikti šie jaunie dati būs svarīgi arī Latvijai, jo ģeofizikas izpēte identificēja arī vairākus objektus ar magnētisko fonu. Lai saprastu, vai tiešām tā varētu būt nesprāgusi munīcija vai tas ir dabīgas izcelsmes objekts, mēs padalījāmies ar šiem datiem ar “GEOMAR”, kas pavadīja lielu laiku šajā teritorijā, pētot šos objektus,” saka Jānis Ločmelis, LIAA “ELWIND” projekta vadītājs.
Pētījuma laikā uz kuģa esošajā laboratorijā tika veiktas ūdens analīzes. To rezultāti neuzrādīja ķīmisko piesārņojumu, kas var rasties, ūdenī izplūstot vielām no nogremdētās munīcijas.
“GEOMAR” pētniecības centra monitoringa darba grupas vadītājs Jens Greinerts norāda: “Militārie spēki neņem ūdens paraugus, lai noteiktu, vai pastāv apkārtējās vides apdraudējums. Tas ir tas, ko vides dienestiem varbūt vajadzētu darīt. Ideāli, ja rādījumi neko neuzrāda. Var būt daudzas citas problēmas, ne tikai šī munīcijas problēma. Bet nezināt nav gudri.”
Bīstamas ķīmiskās vielas vai nesprāgusi munīcija netika atklāta. Turpmākai atkrastes vēja parka attīstībai veiks ļoti precīzu laukuma izpēti vietās, kur plānots būvēt turbīnu pamatus vai likt elektrības kabeļus. Munīcijas risku analīze ir viens no vairāk nekā 20 ELWIND vides un tehniskajiem pētījumiem, kas noslēgsies 2028. gadā.
