Rucavas meža ciršana atklāj trūkumus dabas aizsardzībā 

Rucavas pusē meža izciršana, kuru vidū bijuši arī vairākus simtus gadu veci koki, notikusi likumīgi – tā atzinusi Zemkopības ministrija. Valsts pārziņā esošā Meža pētīšanas stacija par kokiem no cirsmas izsolē saņēmusi 53 tūkstošus eiro. Šo naudu stacija izmantos savas saimnieciskās darbības uzturēšanai, nevis pētniecības nolūkos, norāda pati stacija. Tikmēr Valsts policija sākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai nav notikusi īpaši aizsargājamu sugu dzīvotņu iznīcināšana vai bojāšana.

Pēc plašu uzmanību guvušās meža izciršanas lietas Rucavā Zemkopības ministrija (ZM) secinājusi, ka konkrētajā teritorijā saglabājamie koki atstāti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ministrija pašreizējā regulējumā izmaiņas neuzskata par nepieciešamām, savukārt dabas aizstāvji norāda uz plašāku problēmu – bioloģiski vērtīgus mežus var izcirst, pirms tiem noteikta aizsardzība.

ZM Meža departamenta direktors Āris Jansons norāda, ka Valsts meža dienests pārbaudījis konkrēto teritoriju un pārkāpumus saglabājamo koku atstāšanā nav konstatējis.

“Valsts meža dienests ir pārbaudījis konkrēto teritoriju un ir konstatējis, ka ekoloģisko koku jeb saglabājamo koku atstāšana ir notikusi atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ir atstāts pietiekams koku skaits, ir ņemts vērā, ka teritorijā ir ligzda, arī tur ir saglabātas visas šīs dabas vērtības,” skaidro Jansons.

Dabas aizstāvji uzsver, ka mežu nevajadzēja cirst

Blakus jau izcirstajai teritorijai redzami nākamajai ciršanai iezīmēti koki. Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze norāda, ka starp tiem ir arī pēc izskata ļoti vecas priedes.

Šos kokus turpmāk aizsargās mikrolieguma statuss. Oktobra sākumā pieņemts lēmums par četru mikroliegumu izveidi Kurzemē, kopumā 57 hektāru platībā.

Latvijas Dabas fonds šo lēmumu vērtē pozitīvi, taču uzsver, ka galvenais jautājums nav tikai par izcirtumā atstāto bioloģiski vērtīgo koku skaitu, bet gan par to, vai šādu mežu vispār vajadzēja izcirst.

“Kāpēc ir jāgaida sabiedriska iniciatīva, lai šo mikroliegumu šeit izveidotu? Es teiktu, ka tas ir fundamentāls jautājums, kas lielā mērā ilustrē to, kā Latvijā notiek īpašu aizsargājamo biotopu sargāšana,” norāda Ķuze.

Dabas aizstāvji uzskata, ka līdzīgas situācijas ir arī citviet Latvijā, turklāt daudz plašākās teritorijās, taču sabiedrība par tām bieži vien neuzzina.

Savukārt ZM uzskata, ka ar vienu vai diviem gadījumiem, kuros pārkāpumi nav konstatēti, nepietiek, lai pārskatītu pašreizējo regulējumu.

“Vienu vai divu gadījumu situācija, kura varbūt diskutabla un šajā gadījumā arī pārkāpums nav konstatēts, nav iemesls, lai mēs mainītu visu normatīvo vidi,” uzsver Jansons.

Par iespējamu aizsargājamu sugu iznīcināšanu sākts kriminālprocess

Ministrijas nostājai nepiekrīt biedrība “Puse Latvijas”, kas vērsās policijā saistībā ar Rucavas meža izciršanu. Biedrības ieskatā šis gadījums izgaismo problēmu – valstī trūkst efektīva mehānisma, kas ļautu savlaicīgi pasargāt bioloģiski vērtīgus mežus no izciršanas.

Biedrības “Puse Latvijas” vadītājs Jānis Nicmanis uzsver, ka iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties diskusijās par Latvijas mežu apsaimniekošanu.

“Visi Latvijas iedzīvotāji var iesaistīties un diskutēt par to, kā tiek apsaimniekoti Latvijas meži. Ir skaidri noteikts Krimināllikumā, ka vecos vērtīgos mežus un sugas sargā likums, un tad faktiski šis ir viens no tiem pēdējiem salmiņiem, redzot to Rucavas gadījumu,” norāda Nicmanis.

Valsts policijā saņemts iesniegums un sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 115. panta pirmās daļas, lai noskaidrotu, vai konkrētajā gadījumā noticis noziedzīgs nodarījums.

Krimināllikums par īpaši aizsargājamu sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamu biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.