
Baltie punduri ir blīvas zvaigžņu paliekas, kas veidojas pēc Saulei līdzīgu zvaigžņu dzīves beigām. Lai gan parasto zvaigžņu krāsa galvenokārt ir atkarīga no to temperatūras un parasti ir oranža, balta vai zila, balto punduru krāsas var būt daudzveidīgākas.
Pētījuma vadošais autors, Varvikas Universitātes astrofiziķis Marks Holands skaidroja, ka atsevišķu balto punduru ārējos slāņos notiekošie fizikālie procesi būtiski ietekmē to gaismas spektru un līdz ar to arī uztveramo krāsu.
Pētot balto punduru gaismas spektru, zinātnieki var noteikt, kādi elementi atrodas šo zvaigžņu atmosfērā. Spektrs ir kā zvaigznes pirkstu nospiedums — tas veidojas, sadalot zvaigznes gaismu dažādos viļņu garumos.
Zaļganās krāsas baltajā pundurī galvenokārt konstatēts kalcijs, nātrijs un litijs. Šo elementu klātbūtne un mijiedarbība ar hēliju zvaigznes atmosfērā var mainīt tās spektru.
Uz balto punduru virsmas var nonākt arī tādi elementi kā dzelzs, magnijs un nātrijs, kas bieži sastopami iežos. Tas var liecināt par kādreiz pastāvējušu planētu sistēmu tuvumā vai asteroīdu, kas pietuvojies zvaigznei pārāk tuvu un tās gravitācijas ietekmē sadalījies putekļos un atlūzās.
Šīs atlūzas var nokļūt uz baltā pundura un sajaukties ar tā ārējiem slāņiem. Analizējot to ķīmisko sastāvu, astronomi var iegūt informāciju par vielām, no kurām veidojušās planētas.
Kalifornijas Sandjego universitātes astronomijas un astrofizikas profesors Ādams Burgasers, kurš pētījumā nepiedalījās, salīdzināja šo procesu ar nozieguma vietas izmeklēšanu, kurā zinātnieki no saglabātajām liecībām mēģina rekonstruēt planētas izcelsmi un sastāvu.
Pētījumā Holands analizēja 151 zināmu balto punduri, kas atrodas līdz 20 parseku jeb aptuveni 65 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Pētnieki identificējuši arī citu neparastas krāsas zvaigzni, kas cilvēka acīm izskatītos gandrīz laša rozā. Šo krāsu, pēc Holanda skaidrotā, rada liels oglekļa molekulu blīvums.

Baltos pundurus no Zemes nav iespējams tieši saskatīt tā, lai novērtētu to krāsu ar cilvēka aci. Tādēļ zinātnieki to aprēķināja, izmantojot jau iegūtos zvaigžņu spektra datus.
Pētniece un Pensilvānijas štata universitātes fizikas profesore Agnese Kima, kura arī nepiedalījās pētījumā, norādīja, ka šāda pieeja apvieno fiziku un bioloģiju, sasaistot astronomiskos novērojumus ar to, kā cilvēka acs uztvertu zvaigžņu gaismu.
Turpmāk Holands plāno analizēt vēl vairāk balto punduru spektru. Jaunie astronomiskie novērojumi varētu būtiski palielināt to zvaigžņu skaitu, kuru spektri ir pieejami pētniekiem. Zinātnieks cer, ka tādējādi izdosies identificēt vēl vairāk zaļu balto punduru.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “RAS Techniques and Instruments” (RASTI).