Liepājā piemin holokaustā cietušos ebrejus 

Liepājā atklāts masu kapu memoriāls Liepājā 18 bojāgājušajiem ebrejiem. Memoriāls godina cilvēkus, kuri nacistiskās okupācijas laikā tika vardarbīgi deportēti no dažādām Eiropas valstīm Rīgā, ieslodzīti geto, koncentrācijas un piespiedu darba nometnēs, bet vēlāk nogādāti Liepājā. Atjaunotā memoriāla atklāšanai 2026. gada 8. oktobrī ir dziļi simboliska nozīme, jo tieši šajā dienā tika likvidēts Liepājas geto.

2021. gadā holokaustā izdzīvojušā Vācijas ebreja dēls Freds Zimmaks Latvijā meklēja masu kapu, kurā apglabāti bojā gājušie Liepājas geto ieslodzītie. Pateicoties pētniekam un kapsētas darbiniekam Marekam Fūrmanim, to atklāja “Līvas” kapu ebreju daļā, vietā, kur jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem atradās piemiņas akmens. 

Līvas kapsētas  darbiniks Mareks Fūrmanis apgalvo:”Mēs arī paši bijām stingrā pārliecībā, ka tajā padomju laikā daudzos kapos tika izveidoti saucamie brāļu kapi kritušiem karavīriem. Un arī manā uztverē visu šo laiku bija, ka saistība ar karā kritušajiem varoņiem. Beigu beigās tie nekādi varoņi nav, tur ir vienkārši iedzīvotāji, kuri ir upuri.”

Veicot izpēti konstatēts, ka masu kapā apglabātie ir  Liepājas geto ieslodzītie , kuri 1944. gadā gāja bojā Liepājas bombardēšanas laikā.

Muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis uzsver:”Ir ārkārtīgi svarīgi, ka tie cilvēki, kam tagad ir uzlikts piemineklis, kas bija Austrijas, Vācijas, Čehijas, Ungārijas ebreji, kas tika deportēti uz Latviju ar mērķi, lai viņi te nomirtu un tiktu aizmirsti savās dzimtās valstīs, lai viņu vārds izzustu.”

Piemiņas vietā pulcējās holokaustu pārdzīvojušo ebreju pēcteči.  Tāda ir arī Tatjana, kuras vecvecāki tika nošauti.

Liepājniece Tatjana Ciganova saka:”Man svarīgi tā, lai paliek atmiņa par holokaustu. Par tām nežēlīgajām dienām, kas bija. Un lai tā nebūtu ne ar vienu tautību vairs. Man svarīgi, ka ir piemiņa, un daudz daudz mēs vēl atveram -radiniekus, arī tos, kas glāba ebrejus.”

Memoriāla izveides iniciators Freds Zimmars pauž cerību, ka šādi piemiņas pasākumi padarīs pasauli labāku un zināšanas par Ebreju tautas pārciesto tiks nodotas nākamajām paaudzēm.

Holokaustā izdzīvojušā dēls Freds Zimmaks uzskata:”Tā ir visgrūtākā daļa, sasniegt jaunatni, bet ir jāiet uz skolām. Vācijā es esmu bijis vairākās un viņi tiešām ir ieinteresēti.”

Latvijā vēl ir daudz un neatklātu likteņstāstu, taču notiek nemitīgs darbs pie to izpētes. Plānots projekts pie piemiņas objekta Rīgas Mazjumpravas muižā, kurā atradāskoncentrācijas nometne.