Naftas piesārņojums Ventspils piekrastē plešas desmitiem kilometru; aicina palīgā brīvprātīgos

Ventspilī ceturto dienu turpinās naftas piesārņojuma savākšana – pašvaldības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ar rokām maisos liek izskaloto, iespējams, mazutu. Piekrastē piesārņojums plešas vairāk nekā 50 kilometru garumā, un kā lēš Valsts vides dienests – tas ir viens no lielākajiem piesārņojumiem Kurzemes piekrastē pēdējo aptuveni 20 gadu laikā. Lai spētu to savākt, talkā tiek aicināti arī brīvprātīgie, un šodien atsaukušies 44 cilvēki.

Naftas produktu savākšana sākusies tikai pirmdien

Ventspils piekrastē naftas piesārņojumu konstatēja pirms piecām dienām – 26. septembrī, bet tā savākšana sākās tikai pirmdien. Piekrastē piesārņojums plešas vairāku desmitu kilometru garumā un šobrīd virzās Liepājas pusi.

Savāktos naftas produktus kopā ar smiltīm liek maisos. Tie vēlāk tiks nodoti īpašai utilizācijai. Šobrīd savāktas aptuveni 10 tonnas.

“No astoņiem rītā mēs te esam. Tā līdz pieciem vakarā. Tā mēs to virskārtu mēģinām dabūt nost, cik var. Ir jau arī, kur akmeņi ir, tur ir grūtāk,” stāsta Ventspils Komunālās pārvaldes darbiniece Maija.

Ventspils pašvaldības Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš skaidro, ka savākto maisu skaits ir aptuveni 600–700.

“Mēs rēķinām, ka kopējais tagad šobrīd savākto maisu skaits varētu būt plus mīnus 600 līdz 700. Darbu veic cilvēki ar rokām, un līdz ar to pilni maisi ar smiltīm fiziski ir grūti pacelt, pārvietot, tādēļ viņi šos maisus piepilda nepilnus – orientējoši varētu būt maisā kaut kur ap 30 kg,” norāda Puriņš.

Oļainajos pludmales posmos piesārņojumu savākt ir grūtāk

Piesārņojuma savākšanā šobrīd iesaistīti pašvaldības darbinieki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri. Smilšainajos pludmales posmos naftas produktus iespējams savākt ar grābekļiem un lāpstām, taču oļainajās vietās darbi ir ievērojami sarežģītāki.

“Daudz arī tie naftas produkti izskaloti ir tieši oļos, no kuriem iztīrīt viņus ir, faktiski varētu teikt, neiespējami,” saka Puriņš.

Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mucenieks norāda, ka cilvēku, kas iesaistīti piesārņojuma savākšanā, ir par maz.

“Šodien mums tieši no pašvaldības strādāja 17 cilvēki, bet, protams, uz kaut kādiem 47 kilometriem tie 17 cilvēki, tas jau, protams, ir ļoti maz,” saka Mucenieks.

Tāpēc tiek aicināti atsaukties arī brīvprātīgie.

“Šobrīd mēs esam konstatējuši, ka apmēram 40 km ziemeļu virzienā no Ventspils un kādos 7 km dienvidu virzienā no Ventspils ir izskaloti naftas produkti. Kādas izcelsmes, mēs nezinām,” norāda Mucenieks.

Iedzīvotāji kritizē novēloto rīcību

Kamēr tiek savākts piesārņojums, vietējo iedzīvotāju attieksme pret notikušo ir atšķirīga.

“Manuprāt, par vēlu uzsāka risināt. Zināja jau sestdien, ka ir izskalots, bet rīcība notika tikai pirmdien,” saka Ventspils iedzīvotāja Santa.

Savukārt Ventspils iedzīvotāja Karīna uzsver, ka piesārņojums rada bažas arī par mājdzīvnieku drošību.

“Galīgi nav droši, jo mums ir suns – zelta retrīvers. Žēl, ka tā. Ko var darīt? Dzīvē visādi gadās. Galvenais tagad savākt. Vajadzētu sasaukt jauniešus visus, lai palīdz.”

Piesārņojuma izcelsmi vēl noskaidro

Par to, kas šo piesārņojumu izraisījis, skaidrības joprojām nav. Valsts vides dienests pārbauda kuģus, kas atradušies piesārņojuma rajonā, tostarp tankkuģus. Dienests arī sadarbojas ar Polijas iestādēm, jo arī tur konstatēts piesārņojums.

“Vizuāli izskatās, ka tie ir smagie naftas produkti. Tas varētu būt mazuts. […] Tāpēc arī mēs skatāmies, mēs fokusējamies galvenokārt uz tankeriem, kas bija šajā piesārņojuma rajonā,” norāda VVD ģenerāldirektora vietniece Evija Šmite.

Dienests nekonstatēja ne dzīvnieku, ne zivju masveida bojāeju.

Lai noskaidrotu, kas tieši izskalots krastā un noteiktu tā izcelsmi, paņemti piesārņojuma paraugi. Analīžu rezultāti gaidāmi šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā.