Ikars
Latvija,
01. Novembris
Pēc vasaras ādas vajadzības mainās, un septembrī var saasināties vairākas hroniskas ādas slimības. Dermatologi šajā laikā novēro vairāk pacientu, galvenokārt saistībā ar aknes, rozācijas, seborejiskā un atopiskā dermatīta, kā arī psoriāzes saasinājumiem.
Ādas stāvokli vasarā var ietekmēt ultravioletais starojums, karstums, ceļojumi, miega trūkums un peldes jūrā. Arī mati pēc vasaras var kļūt sausi un trausli, bet pēdu un papēžu āda – raupja un plaisāt.
Dermatoloģe-venereoloģe un estētiskās medicīnas speciāliste Alena Soha skaidro, ka vasarā āda pastiprināti aizsargājas, palielinot tauku dziedzeru aktivitāti.
“Vasarā ādai nācās intensīvi sevi aizsargāt – pastiprināti darbojās tauku dziedzeri. Apvienojumā ar svīšanu tas var veicināt lipīdu un sviedru slāņa veidošanos, kas nosprosto poras. Situāciju saasina arī intensīvs ultravioletais starojums un nepietiekama ādas kopšana. Īpaši tas attiecas uz pusaudžiem un jauniešiem, kuriem veidojas papulas un pustulas,” skaidro Soha.
Akne var radīt psiholoģisku diskomfortu, kā arī palielināt iekaisuma plankumu un rētu risku. Par aknes saasinājumu var liecināt daudz iekaisīgu bojājumu, pastiprināts taukains spīdums un pūtītes.
Farmaceite Jeļena Bebre iesaka aknes skartai ādai izvēlēties aptiekās pieejamus līdzekļus ar alfa-hidroksiskābēm, beta-hidroksiskābēm vai salicilskābi atbilstošā koncentrācijā.
“Iesaku aptiekās pieejamos līdzekļus, kas satur alfa-hidroksiskābes, beta-hidroksiskābes vai salicilskābi atbilstošā koncentrācijā. Svarīgi izvairīties no abrazīviem skrubjiem, kas var kairināt ādu un pastiprināt iekaisumu,” saka Bebre.
Ādas kopšanai piemēroti maigi dermokosmētikas līdzekļi ar nomierinošām sastāvdaļām, piemēram, alveju un niacinamīdu. Savukārt ādai ar noslieci uz akni nav ieteicami produkti, kas satur spirtu, kakao sviestu, vazelīnu un citas “smagas” eļļas.
“Ir svarīgi pamanīt, kad āda nespēj tikt galā ar iekaisumu un pierakstīties pie dermatologa. Akne ir jāārstē, izmantojot modernas un efektīvas medicīniskas metodes. Jo agrāk ārstēšana tiks uzsākta, jo labāki būs rezultāti,” norāda Soha.
Rozāciju visbiežāk provocē saule, karstums un mitrums, tādēļ tās saasinājumi iespējami arī rudenī. Uz sejas parādās apsārtums, dedzināšanas vai karstuma sajūta, nereti arī sīks asinsvadu tīklojums.
Ādas kopšanai nepieciešami maigi, nomierinoši līdzekļi. Farmaceite norāda, ka noderīgi var būt produkti ar alantoīnu, pantenolu vai probiotiķiem.
“Ādu ieteicams attīrīt divas reizes dienā ar siltu ūdeni, izvairoties no ziepēm un līdzekļiem ar augstu skābju koncentrāciju. Mitrināšanai meklējiet keramīdus, hialuronskābi, skvalānu un centellu,” saka Bebre.
Rudens mēnešos var saasināties arī seborejiskais dermatīts, kam raksturīga galvas ādas nieze, blaugznas un matu taukošanās. Kā pirmo līdzekli simptomu mazināšanai dermatoloģe iesaka aptiekā izvēlēties piemērotu šampūnu.
“Savukārt, ja ir psoriāze, nenodarbojieties ar pašārstēšanu! Dermatologiem mūsdienās ir daudz veidu, kā palīdzēt, tostarp medikamentoza ārstēšana un fototerapija,” uzsver Soha.
Rudens sākums ir piemērots laiks, lai sagatavotu ādu aukstākam laikam. Dermatoloģe iesaka pievērst uzmanību uzturam, tostarp zivīm un nepiesātinātajām taukskābēm, kā arī D vitamīnam. Pirms tā lietošanas viņa iesaka veikt analīzes.
“A vitamīnu iesaku uzņemt ar uzturu, piemēram, burkāniem. Psoriāzes, aknes vai seborejiskā dermatīta gadījumā sintētiskos A vitamīna preparātus izraksta dermatologs, jo būtiska ir individuāla pieeja un precīza deva,” uzsver farmaceite.
Pēc vasaras farmaceite iesaka izvēlēties līdzekļus ar keramīdiem, hialuronskābi, glicerīnu, skvalānu un pantenolu. Ādas kopšanas rutīnā pakāpeniski var ieviest niacinamīdu, C vitamīnu, azelaīnskābi un citas aktīvās sastāvdaļas.
Tomēr vienlaikus nevajadzētu lietot pārāk daudz aktīvu līdzekļu, jo intensīva kopšana var kairināt ādu un vājināt tās aizsargbarjeru.
Dermatoloģe norāda arī uz fototerapiju jeb fotorejuvenāciju, ko izmanto ādas izskata uzlabošanai. Tā var palīdzēt mazināt vasarā radušos pigmentāciju un stimulēt kolagēna veidošanos.
