Cenu kāpums spiež uz iedzīvotāju maciņiem

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis maijā pieaudzis par 3,5 procentiem. Iedzīvotāji atzīst, ka visvairāk līdzekļu tiek tērēti apkurei un elektrībai, ietaupot uz pārtikas produktiem. Savukārt uzņēmumi, lai nodrošinātu peļņu, spiesti paaugstināt pakalpojumu cenas. 

Lai arī maijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1 procentu, tās tomēr piedzīvoja paaugstinājumu attiecībā pret pērno gadu. Sadārdzinājums visvairāk attiecas uz mājokļu un energoresursu izmaksām. Uz to norāda arī Liepājas ielās sastaptie iedzīvotāji.

Liepājnieks Andris saka: “Viss! Alkohols arī paliek dārgāks. Visam cenas kāpj, elektrība. Viss.”

“Ir cenas, kuras tāpat ir, ir preces, uz kurām varbūt ir cēlušās cenas. Uz gaļas produktiem, man liekas, cenas ir cēlušās,” novērojusi liepājniece Inga.

Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šī gada maijā noteica degvielas cenu pieaugums. Transporta pārvadājumu nozarē augušas arī algas, rezerves daļu, remonta un citu pakalpojumu izmaksas.

A/S “Liepājas autobusu parks” norāda: “Būtisku daļu no degvielas, darba samaksas un citu izmaksu pieauguma, pārvadātāji ir spiesti segt no saviem līdzekļiem. Komerciālajos maršrutos esam veikuši cenu pārskatīšanu, lai daļēji kompensētu izmaksu pieaugumu.”

Atsevišķām pārtikas produktu grupām cenas pazeminājušās, bet, neskatoties uz to, ēdināšanas uzņēmumi ir spiesti pārskatīt cenu politiku. Kafejnīcā “Darbnīca” norāda, ka cenas ēdienkartē nav mainītas gadu, bet atsevišķām kafijām tās paceltas par desmit centiem, kas, kā min īpašnieks, ir liels atbalsts.

Kafejnīcas īpašnieks Klāvs Roberts Lohanskis stāsta: “Pēdējā gada laikā, ja ņemam, tie ir piena produkti, ja piemēram uz litru piena tie ir desmit centi, līdz ar to cilvēkam tas varbūt neizsaka tik daudz, bet mums tie desmit centi lielā patēriņā tomēr ir daudz, ja parēķinam, ka mums nedēļā iziet simts litri piena, tad desmit eiro nedēļā uz pienu.”

Savukārt SIA “ Leipold”, kura pārziņā ir lielākā pilsētas viesnīca un restorāns. neredz citu iespēju kā cenu paaugstināšanu. Lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti, darbinieku skaitu nevar atļauties samazināt.

Uzņēmuma mārketinga speciāliste Ieva Kalvāne saka: “Varbūt apkures cenas ziemas sezonā izteikti. Noteikti arī pārtikas produktiem paceļas cenas, kaut kādām konkrētākām grupām, bet līdz ar to — mēs arī paaugstinām cenas.”

Savukārt iedzīvotājiem jārēķinās, ka tuvākajā laikā varētu pieaugt ne tikai izmaksas par komunālajiem maksājumiem, bet arī par apsaimniekošanas pakalpojumiem.

“Ja mēs skatamies, ka dotajā mirklī augušas degvielas cenas, un tāpat ir no piegādātājiem izmaksu kāpumi par būvmateriāliem, tātad, remontdarbi mājām paliks dārgāki, līdz ar to uzkrājumi paliks mazāki un iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk,” apgalvo namserviss “Apse” direktors Edgars Jakubauskis.

Liepājas sociālajā dienestā norāda, ka joprojām visbiežāk pieprasītie ir mājokļa un veselības aprūpes pabalsti. Maznodrošinātā statuss gan šogad līdz šim piešķirts mazāk personām nekā pērn.

Liepājas Sociālā dienesta dati liecina, ka personu skaits, kurām vismaz vienu dienu gadā bijis spēkā trūcīgas mājsaimniecības statuss, samazinās – 2023. gadā tie bija 2081 cilvēks, 2024. gadā 1912, bet pērn 1818 personas.

Sākot ar šā gada jūliju pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem tiks samazināta no 21% līdz 12%. Vai tas būs jūtams pircēju maciņos, kļūs skaidrs jau tuvākajos mēnešos, taču uzņēmēji norāda – kopējo izmaksu pieaugumu tas būtiski nemazinās.