“Veselības kompass”: Kas patiesībā slēpjas aiz ātrās modes lētajām cenām?

Lēti T-krekli, moderni džemperi un jaunas kolekcijas gandrīz katru nedēļu – ātrā mode ir kļuvusi par ikdienas daļu. Taču aiz pievilcīgām cenām un aktuālām tendencēm slēpjas jautājums, par kuru cilvēki bieži neaizdomājas – no kā īsti ir veidots mūsu apģērbs un kā tas ietekmē gan vidi, gan mūsu veselību. Ātrā mode balstās uz ātru ražošanu, zemām izmaksām un biežu apģērbu nomaiņu. Tas nozīmē – liels apjoms, zema kvalitāte un materiāli, kas nereti nav draudzīgi ne videi, ne cilvēkam. Tieši materiālu sastāvs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kam pievērš uzmanību dizainere Elīna Štobe.

“Tas noteikti ir vilna, kokvilna un dabīgais zīds. Manā skatījumā tas arī ir par mūsdienīgu un cilvēcīgu vidi, kurā tiek ražots apģērbs un audums vispār. Jo dažreiz var būt arī dažādi audumu savienojumi, materiālu savienojumi, kuri tiek krāsoti ļoti ķīmiski, un beigās mēs kā patērētāji tiekam maldināti veikalos, ka tur rakstīts ‘bio’, ‘eko’ un tā tālāk, bet īstenībā vide, kurā tie tiek krāsoti vai ražoti, nav draudzīga cilvēkam un videi,” norāda Elīna Štobe.

Lielākā daļa ātrās modes apģērbu ir izgatavoti no sintētiskām šķiedrām – poliestera, akrila vai neilona. Šie materiāli ir lēti, taču tiem ir arī būtiski trūkumi. Mazgājot tie var izdalīt mikroplastmasu, kas nonāk ūdeņos, savukārt uz ādas var veicināt kairinājumu, svīšanu un diskomfortu. Īpaši jutīgi pret to ir bērni un pusaudži. Dizainere Elīna Štobe iesaka – pirms pirkuma vērts paskatīties ne tikai uz cenu, bet arī uz etiķeti.

“Uz birkām apģērba ražotājam būtu jānorāda sastāvs – no kā ir ražots audums. Un noteikti arī apģērba kopšanas instrukcija, respektīvi, kā to kopt – vai tas jānes uz ķīmisko tīrītavu vai jāmazgā veļasmašīnā saudzīgā režīmā un tā tālāk. Tam visam ir jāpievērš uzmanība, lai šis apģērbs būtu pareizajā formā un kvalitātē,” uzsver Elīna Štobe.

Viens no svarīgākajiem aspektiem ir apģērbu redzēt, aptaustīt un sajust klātienē, nevis iegādāties to internetveikalā. Jāpievērš uzmanība apstrādes kvalitātei – lai šuves būtu kārtīgas, bez atirušiem diegiem, un lai materiālam būtu atbilstoši sertifikāti. Svarīgas ir arī detaļas – pogas, aizdares un to novietojums, jo tieši sīkumi bieži nosaka apģērba ilgmūžību.

“Tad noteikti, lai apģērbs ir atbilstošs izmēram un attiecīgi sēž – pielaikojot izskatās proporcionāli tā, kā dizainers ir iecerējis. Un noteikti, pataustot materiālu – kādu sajūtu tas rada, vai, piemēram, adījumiem, mazliet paberzējot, vai uzreiz rodas bumbulīši vai nē. Un tāpat arī vilnas vai citu materiālu mēteļiem jāskatās pēc taustes un izskata – vai viss ir proporcionāli un labi sašūts,” skaidro Elīna Štobe.

Dizainere cer, ka arvien vairāk cilvēku kļūs apzinīgāki savās apģērba izvēlēs, un līdz ar to mazināsies arī ātrās modes ietekme. Lai gan ātrā mode piedāvā ērtu un pieejamu risinājumu, katrs pirkums ir lēmums. Izvēloties kvalitatīvākus materiālus un domājot ilgtermiņā, iespējams gan samazināt slodzi uz vidi, gan rūpēties par savu labsajūtu.