Iza, Izabella
Latvija,
13. Septembris
Sākoties siltajai un aktīvajai peldsezonai, speciālisti aicina iedzīvotājus īpaši piedomāt pie drošības pie ūdens un veselības uzturēšanas karstā laikā. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka Latvijā noslīkšana joprojām ir nopietna problēma – laikā no 2020. līdz 2024. gadam valstī ik gadu vidēji noslīkuši 115 cilvēki. Turklāt 66% noslīkušo bijuši alkohola reibumā.
Visvairāk riskam pakļauti vīrieši – tie veido 77% no visiem noslīkušajiem. Savukārt no alkohola reibumā noslīkušajiem 82% bijuši vīrieši.
Apdrošināšanas sabiedrības ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene uzsver, ka cilvēki joprojām nenovērtē riskus, kas saistīti ar atpūtu pie ūdens.
“Ik gadu redzam, ka cilvēki joprojām nenovērtē riskus, kas saistīti ar atpūtu pie ūdens. Diemžēl liela daļa traģisko nelaimes gadījumu notiek alkohola reibumā, kad tiek pārvērtētas spējas un pieņemti neracionāli lēmumi – peldēšana tālu no krasta, lēkšana uz galvas nepārbaudītās vietās, straumes ignorēšana, došanās ūdenī vienatnē,” stāsta Rubene.
Viņa norāda, ka apdrošinātāja praksē bijuši gadījumi, kad pēc noslīkšanas bojāgājušo asinīs konstatēts no 1 līdz pat 3,7 promilēm etilspirta.
Speciālisti brīdina arī par pārgalvīgu uzvedību ūdenī. Vasarā regulāri tiek saņemti atlīdzību pieteikumi par smagām traumām pēc lēcieniem ūdenī uz galvas nepazīstamās vietās.
“Viena no riskantākajām un izplatītākajām situācijām ir lēkšana ūdenī nepazīstamās vietās. Cilvēki nezina, kāds ir ūdens dziļums, dzelmē esošie akmeņi vai citi šķēršļi un, demonstrējot citiem savu drosmi, gūst galvas traumas, lūzumus un pat mugurkaula bojājumus,” uzsver Rubene.
Tikmēr Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle, atgādina, ka vasarā būtiska ir ne tikai drošība pie ūdens, bet arī aizsardzība pret saules starojumu un pārkaršanu.
“Dzīvojot mūsu klimatiskajos apstākļos, ik gadu ar nepacietību gaidām dabas mošanos un saulainās sezonas sākumu. Taču ir svarīgi atcerēties, ka tieši šajā laikā ikvienam ģimenes loceklim vajadzētu stiprināt veselību, pilnvērtīgi atpūsties un uzkrāt enerģiju garajam rudens un ziemas periodam,” stāsta ārste.
Īpaša uzmanība jāpievērš bērnu drošībai pie ūdens.
“Bērni jāmāca par drošu uzvedību pie ūdens, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem. Nekādā gadījumā bērnus nedrīkst atstāt bez uzraudzības, atpūšoties pie jūras, upes, ezera vai pat neliela lauku dīķa,” uzsver Kozlovska.
Ārste norāda, ka risks pastāv arī piemājas baseinos, jo mazam bērnam bīstams var būt pat 10–20 centimetru dziļš ūdens.
Speciālisti atgādina arī par saules radītajiem riskiem. Pēc ārstes teiktā, bez atbilstošas aizsardzības tiešos saules staros nevajadzētu uzturēties ilgāk par 15 līdz 20 minūtēm dienā.
“Tāpat tiešā saulē nav ieteicams uzturēties laikā, kad ultravioletais starojums ir visintensīvākais – no plkst. 11 līdz 16,” norāda ārste.
Viņa iesaka lietot saules aizsarglīdzekļus ar vismaz SPF 50+ aizsardzību pret UVA un UVB stariem, kā arī valkāt kvalitatīvas saulesbrilles.
Mēness aptieka farmaceite Gunita Petroviča savukārt aicina savlaicīgi sagatavot ģimenes aptieciņu vasaras sezonai.
“Vēlams savlaicīgi sagādāt līdzekļus ūdens un elektrolītu līdzsvara atjaunošanai organisma atūdeņošanās gadījumā – noderēs pulveri vai tabletes hidratācijas uzturēšanai un optimāla elektrolītu līmeņa atjaunošanai,” iesaka Petroviča.
Speciālistes iesaka aptieciņā turēt arī pretdrudža un pretsāpju līdzekļus, antihistamīna preparātus, repelentus, plāksterus, pārsējus un līdzekļus gremošanas traucējumu gadījumiem.
Mediķi uzsver, ka drošība pie ūdens sākas ar atbildīgu rīcību – nepeldēšanos alkohola reibumā, savu spēju nepārvērtēšanu un bērnu nepārtrauktu uzraudzību. Vienlaikus svarīgi neaizmirst par aizsardzību pret sauli, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un pilnvērtīgu atpūtu.
