Vides organizācijas aicina valsts mežu apsaimniekotājus Eiropā pārvaldīt mežus sabiedrības interesēs, nevis lobēt industriju

Vides organizācijas aicina valsts mežu apsaimniekotājus Eiropā pārvaldīt mežus sabiedrības interesēs, nevis lobēt industriju, aģentūru LETA informēja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Kristīne Ketrina Putniņa.

Vides organizācijas apgalvo, ka valsts mežu apsaimniekotāju organizācija EUSTAFOR, ko Latvijā pārstāv AS “Latvijas valsts meži” (LVM), ilgstoši cenšas panākt Eiropas Savienības (ES) vides tiesību aktu vājināšanu.

Tāpēc 25 vides organizācijas no 18 valstīm, tostarp trīs organizācijas no Latvijas – “Zaļā brīvība”, Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība -, prasa EUSTAFOR pārtraukt atbalstīt celulozes un papīra industrijas, lielo komerciālo zemes īpašnieku un agroindustrijas lobija intereses un tā vietā pārvaldīt publiskos mežus sabiedrības interesēs.

Vides organizācijas uzsver, ka šie meži ir neaizstājami, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju piesaisti Latvijā un ES. Sabiedriskās domas izpēte rāda, ka Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai publiskie meži uztur dabas daudzveidību, uzkrāj oglekli un ir vieta atpūtai.

Valsts mežu apsaimniekotāji EUSTAFOR, vides organizāciju ieskatā, mērķtiecīgi aizkavē likumu ieviešanu, kas pārtrauktu ES dalību atmežošanā globāli, iestājas pret valsts mežu teritoriju papildu pievienošanu ES aizsargājamo teritoriju tīklam un nepieļauj dabas atjaunošanu ārpus jau aizsargātām teritorijām.

Tāpat EUSTAFOR cenšas vājināt Putnu direktīvas prasības, lai tās netraucētu intensīvākai mežizstrādei, mazina oglekļa piesaistes mērķus mežiem Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulā un nepieļauj Eiropas Komisijas atbalstu dabai tuvākai mežsaimniecībai.

Vides organizācijas pārmet EUSTAFOR, ka tā izvairās no pēdējo Eiropas pirmatnējo un veco mežu kartēšanas, kas ir priekšnoteikums to aizsardzībai, kā arī izvairās no datu sniegšanas par publisko mežu stāvokli.

Vides organizācijas norāda, ka Eiropas mežu kā ekosistēmas stāvoklis pašlaik ir slikts. Desmitgadēm ilga pārāk intensīva apsaimniekošana daudzus mežus ir padarījusi vienveidīgus un nenoturīgus.

Mežu degradācija ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ES nesasniedz dabas aizsardzības un klimata mērķus. Jaunākais ziņojums “Eiropas mežu stāvoklis 2025”, ko publicējusi Forest Europe, norāda, ka Eiropas mežos samazinās CO2 emisiju piesaiste. Lai gan kopējā meža zemes platība kopš 1990. gada ir palielinājusies, mežu kvalitāte un spēja atjaunoties pasliktinās klimata pārmaiņu, industrijas spiediena un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ. Ziņojumā uzsvērts, ka joprojām pastāv būtiskas datu un pārvaldības nepilnības, kas kavē efektīvu resursu pārvaldību un mežu ilgtermiņa aizsardzību.

Vides organizācijas norāda, ka, lai arī svarīgi ir visi meži, tieši publisko mežu aizsardzība un atjaunošana ir būtiska daļa no risinājuma. Vidēji nedaudz vairāk par 40% ES mežu ir publiskā īpašumā. Latvijā valstij pieder 49% mežu platību. Valsts mežu apsaimniekošana, nodrošinot visus ekosistēmu pakalpojumus, tostarp dzīvotņu un sugu saglabāšanu, ūdens cikla stabilizēšanu, temperatūras regulēšanu un oglekļa uzkrāšanu, sniegtu lielu labumu Eiropas dabai un sabiedrībai nākamajās desmitgadēs, uzsver vides organizācijas.

Vides organizācijas uzsver, ka Latvijā publiskie meži veido nozīmīgu daļu no valsts teritorijas un dabas kapitāla. Šiem mežiem, kurus galvenokārt pārvalda LVM, vajadzētu būt ilgtspējīgas un zinātnē balstītas apsaimniekošanas paraugam. Ilgtspējīgas apsaimniekošanas mērķis ir ne tikai iegūt koksni, bet arī uzturēt augstu bioloģisko daudzveidību, ņemt vērā mežu ekoloģisko funkcionalitāti un ekosistēmu pakalpojumus un vairot oglekļa dioksīda piesaisti.

Vides organizāciju ieskatā arī Latvijā intensīvā mežsaimniecība apdraud mežu un dabas noturību. LVM izcērt aizsargājamus biotopus, nenodrošina vecu mežu aizsardzību un atbalsta dabas aizsardzības vājināšanu.

Vides organizācijas aicina LVM pamatot, kā EUSTAFOR lobisma pozīcija un ES vides tiesību aktu vājināšana saskan ar Latvijas sabiedrības ilgtermiņa interesēm un tiesībām uz veselīgu vidi, kā arī īstenot caurspīdīgu un zinātnē balstītu publisko mežu politiku sabiedrības interesēs un neatbalstīt ES vides mērķu vājināšanu.