Skaidro jūras svaidīto latviešu likteņus

Vēl tikai šodien līdz pulksten 12 Liepājas muzeja ekspozīcijā K. Ukstiņa ielā ir apskatāma unikāla izstāde par latviešu bēgļu ceļu pāri jūrai.

Andreja Eglīša Latviešu nacionālā fonda pārstāvji Māra Strautmane un Pēteris Iniņbergs, kas šo izstādi rīko, sev par mērķi ir likuši skaidrot sabiedrībai Otrā pasaules kara nogales postītos un sagrautos latviešu likteņus. Skaidrot gan Latvijā, gan Zviedrijā. Šodien viņi izstādi ved tālāk uz Jūrkalni, vēlāk tā dosies uz Zviedriju, kur to jau gaida. Šogad aprit 70 gadu, kopš latvieši laivās pāri jūrai bēga no padomju režīma, nākamā gada janvārī tikpat daudz gadu būs pagājis kopš laika, kad Zviedrija izdeva Padomju Savienībai latviešu leģionārus. M. Strautmanes un P. Iniņberga stāsts ir par abiem šiem notikumiem.

Trešdien viņi to stāstīja tiem skolēniem, skolotājiem un citiem interesentiem, kas bija pulcējušies muzeja ekspozīcijas “Liepāja okupāciju režīmos” zālē. Viņi abi ir bēgļu bērni. Pētera mamma šajā izmisīgajā ceļā devās, būdama gaidībās, Mārai tolaik bija gadiņš. Pie idejas, ka par visu toreiz notikušo ir jārunā, viņi abi strādājuši jau sen. Bet uz Liepāju atvesto izstādi neatkārtojamu padara tas, ka tajā izmantotas fotogrāfijas, ko 1945. gadā uzņēmis Zviedrijas armijā dienošs virsnieks Dāvids Holmerts, kurš bijis dislocēts Gotlandē – viņa kamerai bija pieejami kadri, kurus neviens civilais fotogrāfs uzņemt nevarētu.

Pēc Liepājas muzeja rīcībā esošajām ziņām, no Liepājas, Pāvilostas un Jūrmalciema 1944. un 1945. gadā Gotlandi sasniedza 19 laivu ar 353 bēgļiem.