Interaktīvā instalācija Liepājā aicina iejusties cilvēku ar dzirdes traucējumiem ikdienā

Liepājā izveidota interaktīva instalācija, kas apmeklētājiem ļauj labāk izprast, kā dzirdes traucējumi ietekmē skaņu uztveri un cilvēka ikdienu. Klausoties īpaši sagatavotus mūzikas fragmentus, ikviens var pārbaudīt, vai spēj pamanīt skaņas, kas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem var palikt nesadzirdētas.

Instalācijā izmantoti dažādi mūzikas instrumenti. Klausoties skaņdarbu, apmeklētāji var salīdzināt tā oriģinālo versiju ar trim fragmentiem, kuros katrā iztrūkst kāda instrumenta skaņa. Uzdevums ir noteikt, kuras skaņas vairs nav dzirdamas.

Kā skaidro projekta autore Elizabete Rēriha, šāda pieredze liek cilvēkiem pievērst lielāku uzmanību mūzikai un skaņām, ko ikdienā nereti uztveram nepiedomājot.

“Ir jāiedziļinās, jo daudzi no mums varbūt pat neaizdomājas ikdienā. Daudziem tā ir pirmā pieredze ieklausīties mūzikā nedaudz savādāk un mēģināt saprast, kas tad tur iztrūkst,” stāsta E. Rēriha, piebilstot, ka rūpīgi klausoties iespējams pamanīt atšķirības un aizdomāties par to, cik daudz skaņu ikdienā varam nepamanīt.

Dzirdes zudums var ierobežot cilvēka sociālo dzīvi

Dzirdes traucējumi ietekmē ne tikai spēju uztvert skaņas, bet arī cilvēka sociālo dzīvi. Grūtības saprast sarunas var pamazām mudināt atteikties no ierastajām aktivitātēm, koncertu un teātru apmeklējumiem, kā arī tikšanās reizēm ar citiem cilvēkiem.

Audiologs Nauris Veits norāda, ka dzirdes zudums var būtiski pasliktināt komunikāciju. Cilvēkiem kļūst grūtāk saprast sacīto, tāpēc viņi nereti sāk izvairīties no pasākumiem un nodarbēm, kas iepriekš sagādājušas prieku.

Viens no biežākajiem dzirdes pasliktināšanās iemesliem ir ar vecumu saistītas izmaiņas dzirdes orgānā, tomēr šī problēma var skart arī jaunākus cilvēkus. Par dzirdes izmaiņām var liecināt grūtības saprast citu teikto vai nepieciešamība televizoru klausīties arvien skaļāk.

N. Veits skaidro, ka pirmās parasti pazūd augstākās un spalgākās skaņas, kas ir saistītas ar dzirdes asumu un kvalitāti. Tāpēc cilvēks var sākt pārprast sacīto vai pamanīt, ka arī mūzika vairs neizklausās tā, kā agrāk.

Saziņā svarīgs acu kontakts un sejas mīmika

Svarīgi ir arī tas, kā cilvēki ar dzirdes traucējumiem tiek uzrunāti un kā tiek veidota savstarpējā komunikācija. Latvijas Nedzirdīgo savienības Kurzemes reģionālās biedrības vadītāja Ilze Jaunzeme uzsver, ka skaļāka runāšana ne vienmēr palīdz.

“Bieži cilvēki domā, ka, ja tu esi ar dzirdes traucējumiem, tad man vajag ar tevi runāt skaļāk, bet tas rada pretēju efektu,” skaidro I. Jaunzeme.

Viņa norāda, ka saziņā būtisks ir acu kontakts, sejas mīmika un iespēja redzēt runātāja lūpas. Tāpēc sarunā vēlams runāt, esot pretī sarunas biedram, nevis aizgriežoties vai atrodoties citā telpā.

Speciālisti aicina pievērst uzmanību dzirdes veselībai un neatlikt dzirdes pārbaudes. Savukārt interaktīvo instalāciju Liepājā iespējams apskatīt līdz 5. janvārim.