Skolēni Liepājas pludmalē pēta plastmasas piesārņojumu 

Liepājas pludmalē skolēni kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniekiem un atkritumu apsaimniekošanas speciālistiem pēta piekrastes piesārņojumu. Jaunieši piedalās sabiedriskās zinātnes kampaņā “Plastmasas Pirāti”, kuras laikā tiek vākti dati par atrastajiem atkritumiem. Īpaša uzmanība pievērsta mikroplastmasai.

Skolēni darbojās piecās grupās. Sekojot īpašai metodikai, jaunieši vāca piekrastes atkritumus, lai noteiktu piesārņojuma veidus un skaidrotu to izcelsmi.

Pētījuma dalībniece Lana stāsta, ka piekrastē ir daudz piesārņojuma.

“Ir ļoti daudz piesārņojuma jūrā, jūras apkārtnē un interesanti bija tas, ka diezgan orientēti apkārt, kad tu redzi, ka jāmeklē vēl sīkākas detaļas,” norāda Lana.

Pētījuma dalībnieks Ralfs pludmalē atradis cigarešu izsmēķus, cigarešu paciņas un pudeles.

“Es atradu tos cigarešu izsmēķus, paciņas ar viņiem, pudeles es arī esmu atradis visvairāk – tie ir tā kā visstipiskākie gruži, ko es atradu uz pludmales,” stāsta Ralfs.

Pētījuma dalībniece Emīlija atzīst, ka viņai interesantākais bijis uzzināt, cik daudz atkritumu ir pie jūras un cik daudz cilvēki tos atstāj pludmalē.

“Interesantākais ir tas, ko es uzzināju – to, cik daudz atkritumu ir pie jūras un cik daudz cilvēki piegružo un nepaceļ. Es domāju, ka tas parāda, kā cilvēki izturas pret dabu,” saka Emīlija.

Plastmasa veido lielāko daļu piekrastes atkritumu

Plastmasa ir viens no izplatītākajiem piesārņojuma veidiem Latvijas piekrastē. Monitoringa projekta “Mana jūra” dati liecina, ka plastmasa veido 88% no uzskaitītajiem atkritumiem. Aptuveni trešdaļa no tiem ir cigarešu izsmēķi.

Liepājas RAS vides izglītības speciāliste Sniedze Više skaidro, ka pilsētā piekrastes piesārņojumu rada tūrisms un iedzīvotāji, savukārt citās vietās atkritumu avoti var būt arī zvejniecības tīkli.

“Šeit, pilsētā, protams, tas ir tūrisms, tie ir iedzīvotāji, bet citās vietās tikpat labi tie var būt kādi zvejniecības tīkli vai kādi citi piesārņojuma avoti, bet, nu, jā – tūrisms un kafejnīcas, un tā: kur cilvēks, tur viņam nāk līdzi sava veida atkritumi,” norāda Više.

Līdzās pludmalē atrodamajiem atkritumiem pētnieki analizē arī mikroplastmasu. Lai gan tās konkrēto izcelsmes avotu noteikt ir sarežģīti, paraugi ļauj identificēt biežāk sastopamos materiālus.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Valentīna Vītola norāda, ka bieži sastopamas sintētiskās šķiedras un polietilēns.

“Sintētiskās šķiedras, vai arī, piemēram, polietilēns ir parasti topā, un tie visbiežāk ir iepakojuma materiāli vai arī kādi sadzīves plastmasas materiāli, ko mēs visi izmantojam,” skaidro Vītola.

Mikroplastmasa var nonākt barības ķēdē

Saules starojuma, vēja un laikapstākļu ietekmē plastmasa sadalās arvien sīkākos fragmentos. Tie var nonākt jūras organismos, tostarp zivīs, un tālāk barības ķēdē.

Valentīna Vītola norāda, ka mikroplastmasa var ietekmēt arī cilvēku veselību, taču tās ietekme joprojām tiek pētīta.

“Atstāj ietekmi uz cilvēku veselību, piemēram, hormonu sistēmu ietekmējošas vielas, un šie visi pētījumi pašlaik aktīvi notiek, un mēs vēl līdz galam nevaram zināt, kāda ir tā ietekme, cik liela un kas tieši ir tas ļaunākais, no kā baidīties,” stāsta Vītola.

Jauniešu ievāktie paraugi un dati kļūs par daļu no starptautiska pētījuma, lai meklētu risinājumus plastmasas piesārņojuma mazināšanai visā Eiropā.