Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
Latvija,
28. Oktobris
Aptaujas dati liecina, ka 66% gadījumu uzņēmumi Latvijā regulāri atjaunina programmatūru, 61% veido un mākonī glabā datu rezerves kopijas, savukārt 33% izmanto divfaktoru autentifikāciju. Visu šo risinājumu izmantošana gada laikā ir pieaugusi, straujāk – divfaktoru autentifikācija, kas palielinājusies par deviņiem procentpunktiem. Tikmēr regulāras darbinieku apmācības informācijas tehnoloģijas (IT) drošības jautājumos minētas 15% gadījumu.
“Bite Latvija” Lielo biznesa klientu nodaļas direktors Māris Priekulis norāda, ka tehnisko drošības risinājumu izmantošana pieaug, taču regulāras darbinieku apmācības joprojām izpaliek. Pat efektīvi tehniskie drošības risinājumi nevar pilnībā novērst riskus, kas saistīti ar darbinieku rīcību. Piemēram, pikšķerēšanas uzbrukumu gadījumā svarīgas ir ne tikai aizsardzības sistēmas, bet arī darbinieku spēja atpazīt aizdomīgus e-pastus un saites.
Priekulis atzīmē, ka pēdējā gada laikā ar šādiem uzbrukumiem darbiniekiem saskārušies 9% uzņēmumu, salīdzinot ar 7% 2025. gadā. Viņš norāda, ka regulārām apmācībām jābūt tikpat pašsaprotamai kiberdrošības sastāvdaļai kā programmatūras atjauninājumiem vai datu rezerves kopiju veidošanai.
Līdztekus darbinieku zināšanu pilnveidei būtisks izaicinājums uzņēmumiem ir nepieciešamo speciālistu pieejamība un finansējums kiberdrošības risinājumu ieviešanai. Atbilstošu speciālistu trūkumu kā šķērsli plašākai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu izmantošanai norāda 13% uzņēmumu vadītāju, savukārt augstas izmaksas – 18%. Lai gan izmaksas joprojām ir biežāk minētais konkrētais šķērslis, to īpatsvars pakāpeniski samazinās – 2025. gadā tās norādīja 20%, bet 2024. gadā – 22%.
Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes loceklis Imants Martinsons uzsver, ka ne visiem uzņēmumiem ir iespējas uzturēt savu IT speciālistu komandu vai atvēlēt ievērojamus finanšu resursus kiberdrošības stiprināšanai. Īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtiska ir gan piekļuve ārējām kompetencēm, gan finansiāli pieejami risinājumi un iespējas piesaistīt atbalsta finansējumu.
Martinsons min, ka sadarbība ar speciālistiem palīdz izvērtēt riskus, noteikt prioritātes un saprast, kuros drošības pasākumos ieguldījumi ir vairāk nepieciešami. Tāpēc būtiska nozīme ir publiskā atbalsta programmām un citiem finansējuma instrumentiem, kas palīdz uzņēmumiem ieguldīt kiberdrošībā, neatliekot šos jautājumus ierobežota budžeta dēļ un būtiski uzlabojot uzņēmuma aizsardzību.
Aptaujājot uzņēmumus, secināts, ka 30% uzņēmumu vadītāju satrauc iespējamie zaudējumi kiberuzbrukuma rezultātā, savukārt 21% – klientu datu zādzības risks. Vēl 24% norāda, ka uzņēmuma datoru un datorsistēmu darbības pārtraukums uz divām līdz trim dienām radītu lielus zaudējumus.
VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Biznesa virziena vadītājs Jānis Delviņš atzīmē, ka uzņēmumiem nepieciešama skaidra datu un mākslīgā intelekta (MI) rīku izmantošanas politika, nosakot, kādu informāciju tajos drīkst ievadīt. Vienlaikus jāievieš drošības risinājumi, kas pasargā svarīgākos uzņēmuma datus no izpaušanas. Tāpat būtiski, lai MI rīki darbiniekiem būtu ērti lietojami, saglabājot kontroli pār to izmantošanu. Plānojot ieguldījumus kiberdrošībā, jāņem vērā ne tikai drošības risinājumu izmaksas, bet arī iespējamie izdevumi, kas rastos, atjaunojot uzņēmuma darbību pēc kiberdrošības incidenta.
“Bite Latvija” un SKDS aptauja “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” veikta 2026. gadā no maija līdz jūlijam, ar interneta aptauju un telefoninterviju palīdzību aptaujājot 750 aktīvo uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.
Aktivitāte īstenota Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera sadarbībā ar “Bite Latvija” projektā, izmantojot atbalstu no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam.
