Dzīve pēc pensijas: kā saglabāt draugus, veselību un dzīvesprieku

Pēc došanās pensijā mainās cilvēka ikdienas ritms, attiecības ar kolēģiem un ierastās nodarbes. Lai saglabātu dzīvesprieku un rūpētos par veselību, senioriem ieteicams uzturēt kontaktus ar tuviniekiem un draugiem, iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs un regulāri kustēties, norāda veselības jomas speciālisti.

Klīniskā un veselības psiholoģe Veselības centru apvienībā Kristīne Baranovska skaidro, ka, aizejot pensijā, cilvēkam vairs nav ierastā dienas režīma un regulāro tikšanos ar kolēģiem vai sadarbības partneriem. Šajā dzīves posmā var mainīties arī cilvēka statuss un identitātes izjūta.

„Sociālā izolācija psihiski ir liels izaicinājums, taču arī šajā posmā nevar iztikt bez apkārtējiem cilvēkiem, komunicēšanas, socializēšanās, tādēļ pamazām jāpārveido režīms un paziņu loks,” norāda Baranovska.

Viņa uzsver, ka cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības pēc saskarsmes. Vieniem pietiek ar ģimeni, tuvākajiem draugiem un kaimiņiem, savukārt citiem nepieciešams plašāks sabiedrības loks.

Ja senioram ir mazbērni, tikšanās ar viņiem var ieplānot noteiktās dienās vai nedēļas nogalēs. Regulāras tikšanās palīdz veidot paredzamu ikdienas ritmu un dod iespēju gaidīt kopā pavadīto laiku. Vienlaikus ģimenei jāņem vērā seniora veselības stāvoklis un pašsajūta, kas var ietekmēt vēlmi un iespējas tikties.

Jaunas nodarbes palīdz veidot attiecības

Vieglāk pielāgoties dzīvei pēc darba gaitu noslēguma var būt cilvēkiem, kuri jau iepriekš iesaistījušies pašdarbības kolektīvos, biedrībās, klubos vai draudzēs. Šādas nodarbes nodrošina gan noteiktu dienas režīmu, gan iespēju uzturēt sociālos kontaktus.

Seniori var turpināt dejot, dziedāt, vingrot, spēlēt šahu vai bridžu, peldēt un gleznot. Savukārt tiem, kuri vēlas izmēģināt ko jaunu, sākotnēji var būt nepieciešams tuvinieku atbalsts, piemēram, palīdzot atrast piemērotas nodarbības vai pirmajā reizē dodoties līdzi.

Psiholoģe norāda, ka kopīgas aktivitātes var palīdzēt veidot jaunas draudzības un arī romantiskas attiecības. Svarīgi ir saglabāt iemeslus regulāri iziet no mājām, arī rudenī un ziemā, kad laikapstākļu dēļ var rasties vēlme vairāk laika pavadīt telpās.

Rūpes par veselību un ikdienas priekiem

Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone uzsver, ka arī pēc darba gaitu noslēguma svarīgi saglabāt regulārus ikdienas paradumus, kustēties atbilstoši savām spējām, pievērst uzmanību uzturam un pietiekamai šķidruma uzņemšanai, kā arī veikt profilaktiskās veselības pārbaudes.

Ilgstoša noguruma, apetītes pārmaiņu vai citu satraucošu simptomu gadījumā ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu. Senioriem, kuri lieto vairākus medikamentus, jāievēro ārsta norādījumi un pašiem nevajadzētu mainīt vai pārtraukt to lietošanu. Par jautājumiem saistībā ar zāļu lietošanu, iespējamām blaknēm un dažādu preparātu saderību var konsultēties ar farmaceitu.

Ikdienas fiziskās aktivitātes var būt arī pastaigas, došanās uz aptieku kājām vai nelieli mājas darbi, ja tie ir piemēroti cilvēka veselības stāvoklim.

Lai veicinātu emocionālo labsajūtu, senioriem ieteicams ikdienā atrast arī mazus priekus un uzturēt attiecības ar apkārtējiem. Tuvinieki var palīdzēt izveidot sarakstu ar cilvēkiem, kuriem piezvanīt vai ar kuriem vienoties par tikšanos.

Regulāras fiziskās aktivitātes un sociālie kontakti ir nozīmīgi arī kognitīvo spēju saglabāšanā. Ja kustēties kļūst grūti, var būt noderīga ārsta rehabilitologa vai fizioterapeita konsultācija.

Oktobrī Latvijā sācies Veselības senioru kluba semināru cikls „Vesels seniors – drošs, aktīvs un informēts!”. Semināri sadarbībā ar Mēness aptieku, Veselības centru apvienību un Centrālo laboratoriju notikuši Rīgā, Talsos un Daugavpilī.

To laikā veselības jomas speciālisti pārrunā ikdienas paradumu nozīmi veselības un kustīguma saglabāšanā, medikamentu pareizu lietošanu un laboratorisko analīžu rezultātus. Senioriem pieejami arī praktiski vingrinājumi drošākai ikdienai un veselības rādītāju mērījumi.