Baltijas jūras dzīlēs slēpjas kara laika munīcija — vai tā apdraudēs vēja parkus?

Vācijas pētniecības kuģis ALKOR, kuru pārvalda pētniecības institūts “GEOMAR”, Baltijas jūrā pēta nogremdētās munīcijas un sprāgstvielu ietekmi uz apkārtējo vidi. Līdz novembrim zinātnieku komanda strādās atkrastes vēja parka attīstītāja ELWIND Latvijas un Igaunijas teritorijās. Pētījumā skenē jūras gultni, vāc datus par munīciju un ķīmisko piesārņojumu, apskata kuģu vrakus, kā arī izpēta potenciālo vēja parka kabeļa koridoru. Līdz šim sprādzienbīstami priekšmeti un vides piesārņojums nav konstatēti, taču pētnieki pieļauj iespēju, ka tādi varētu būt.

Aprēķināts, ka mūsu valsts ūdeņos varētu atrasties vairāki tūkstoši nesprāgušu mīnu no abiem pasaules kariem. Lai identificētu nogremdēto munīciju un iespējamo piesārņojumu, 21 dienu kuģis “Alkor” veica pētījumus Latvijas un Igaunijas teritoriālajos jūras ūdeņos. Sprādzienbīstama vai vidi apdraudošo munīcija nav atrasta, bet zinātnieki stāsta par kādu interesantu atradumu.

“Mēs atklājām koka kuģa vraku, kas ir gana vecs. Tas ir 25 metrus garš koka kuģa vraks, apmēram piecus metrus plats, jau diezgan sadalījies. Labās ziņas, ka munīciju tajā neatradām,” stāsta “GEOMAR” pētniecības centra programmatūras inženieris Tims Veiss.

Arī Igaunija teritorijā atrasts nogrimis kuģis, Pastāvot iespēja, ka uz tā atrodas munīcija, tāpēc paņemti paraugi testēšanai. Abi vraki atrodas atkrastes vēja parka jūras teritorijā.

Vraki var apdraudēt vēja parka būvniecību

“Kuģa vraks mums ir interesants objekts, tas mums ir šķērslis, tas nozīmē, ka tur neko nevar būvēt. Tiks skaidrots vai tam ir vēsturiska vērtība vai nē. Jebkurā gadījumā tam apkārt būs buferzona. Vissliktākais, ko varētu atrast, ir munīcijas izgāztuve, jo tas attīstītājam būtu milzīgs risks, tas radītu milzu risku arī apkārtējai videi,” skaidro “ELWIND” tehnisko projektu menedžeris Igaunijā Siims Nirgi.

Pārbauda iespējamo ķīmisko piesārņojumu

Uz kuģa “Alkor” atrodas laboratorija, kurā operatīvi tiek veiktas analīzes un paņemti ūdens paraugi. Rezultāti iegūstami aptuveni 20 minūtēs. Pagaidām izpētes teritorijā, kas skar Latviju, būtisks piesārņojums nav atrasts.

“Nereti kuģu vrakos, kuros ir munīcijas kravas, munīcija var degradēties un izdalīt līdz šim mums nezināmas ķīmiskās vielas. Daļa no šī projekta ir atrast kā tās neitralizēt, lai pasargātu apkārtējo vidi, cilvēkus, zilo ekonomiku, kas ir ļoti svarīga un, piemēram, ELWIND vēja parkam tas ir nozīmīgi, jo tas tiks būvēts vietā, kur nedrīkst kļūdīties,” norāda “GEOMAR” pētniecības centra ķīmiķe Jana Sofija Apelte.

Eksperti pieļauj, ka Latvijas teritoriālajos ūdeņos pēc abiem pasaules kariem, jūras dzīlēs tika nogremdēti vismaz 30 tūkstoši mīnu.

“Baltija pēc Otrā pasaules kara ir ļoti ar to piesārņota. Šeit ir arī munīcija no Pirmā pasaules kara, no apšaudēm. Baltijas jūrā ir ļoti daudz munīcijas. Un tas ko es domāju, valstij ir slikti nezināt vai viņai ir problēmas,” uzsver “GEOMAR” pētniecības centra monitoringa darba grupas vadītājs Jens Greinerts.

Turpmāk paredzēta detalizēta izpēte

Pētījuma laikā tiks apzinātas vietas, kurās ir ķīmiskā piesārņojuma draudi un nepieciešamības gadījumā tiks iesaistīti Latvijas militārie spēkiun par vidi atbildīgie dienesti.

“Tālāk, lai veiktu darbības pašā atkrastes vēja parkā, konkrētās lokācijās ir jau nepieciešama ļoti konkrēta laukumu izpēte, kur ir plānots būvēt vai nu turbīnu pamatus, vai likt elektrības kabeļus, bet tas viss būs tālākajās fāzēs,” skaidro LIAA “ELWIND” projekta vadītājs Jānis Ločmelis.

“Geomar” šo pētījumu veic ES fondu projekta ietvaros, līdz ar to Latvija savus līdzekļus neiegulda. Izmaksas būtu ļoti lielas, jo “ELWIND” aplēses liecina, ka kuģa izmantošana bez apkalpes būtu aptuveni 30 tūkstoši eiro dienā.

Izlabo gramatiskās un faktu formas kļūdasPārveido par skaidru TV sižeta tekstu