Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
Latvija,
28. Oktobris
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsniegusi atļaujas problemātiska lāča nomedīšanai Valkas, Valmieras un Cēsu novadā. Dzīvnieks šovasar Vidzemē vairākkārt nodarījis postījumus saimniecībām un zaudējis dabiskās bailes no cilvēka. Tomēr atļaujas saņemšana nenozīmē, ka lāci drīkst nekavējoties nomedīt — vispirms jācenšas to aizbaidīt.
DAP uzsver, ka lācis Latvijā nav medījamo dzīvnieku sarakstā, tāpēc tā izņemšana no savvaļas pieļaujama tikai īpašos, individuāli izvērtētos gadījumos, kad nepieciešams garantēt sabiedrības drošību vai novērst būtiskus postījumus.
Atļaujas nosacījumi paredz vispirms mērķtiecīgi traucēt un baidīt dzīvnieku, izmantojot trokšņa un gaismas atbaidīšanas līdzekļus vai citus atļautos paņēmienus. Ja iespējams un tas neapdraud cilvēku drošību, traucēšanas laikā jāveic videofiksācija. Vienlaikus saimniekiem jānovērš iespējas lācim piekļūt pārtikai un citiem to piesaistošiem objektiem — jāizmanto slēgtas atkritumu un komposta tvertnes, bet mājputni naktī jātur slēgtā kūtī.
Tikai tad, ja šie pasākumi nesniedz rezultātu un dzīvnieks turpina apdraudēt iedzīvotājus, ir pieļaujama tā nomedīšana. To drīkst veikt mednieki ar derīgām mednieku apliecībām, ievērojot atļaujas nosacījumus un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības, stingrā atbildīgo dienestu uzraudzībā.
Manabalss.lv iniciatīvas “Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu” autors Kaspars Lūsis uzskata, ka process notiek pārāk lēni.
“Tas viss process ir tik absurdi ilgs. Tika ņemti DNS paraugi vairākās postījumu vietās un kas tik, nē. Bet tas lācis ir tāds, ka pat 5 reizes bijis vienā lauku sētā, viesojies un postījis. Cilvēki pat vakaros baidās iziet ārā, savā sētā. Tāda sajūta, ka mums valda kaut kāds dabas reliģiskais kults nevis racionāli domājoši cilvēki būtu Dabas aizsardzības pārvaldē un sabiedrībā.
Procesam patiesībā būtu jābūt tādam, ka lācis pabāž degunu sētā, tad viss – mednieki uztaisa slēpni un nākamajā vakarā un šī lāča vairs nav. Tā būtu domāšana par saviem cilvēkiem,” saka Lūsis.
Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) atbalsta bīstamu un problemātisku lāču kontroli, taču norāda uz neskaidrībām saistībā ar atļauju izpildi un mednieku juridisko aizsardzību.
Asociācija jautā, kā mednieks var būt pilnīgi pārliecināts, ka nomedītais dzīvnieks ir tieši tas lācis, uz kuru attiecas atļauja, un kas notiks, ja DNS analīzes vēlāk uzrādīs citu dzīvnieku. LATMA atgādina arī par 2012. gada Līgatnes lācenes Mades gadījumu, pēc kura dzīvnieka nošaušanas tika sākts kriminālprocess, vēlāk to izbeidzot.
Asociācija aicina pirms šādu atļauju izpildes skaidri noteikt procedūru, institūciju atbildību un mednieku tiesisko aizsardzību, lai viņi nepaliktu vieni ar iespējamajām sekām.
DAP dati liecina, ka lāču radīto postījumu pieteikumu skaits pēdējos gados ir svārstījies. 2022. gadā saņemti 13 pieteikumi, 2023. gadā — 16, bet 2024. gadā — astoņi. Pērn saņemti 25 pieteikumi, galvenokārt par postījumiem dravās, kā arī atsevišķos gadījumos lopkopībā.
Šogad līdz oktobrim reģistrēti septiņi pieteikumi — seši par postījumiem dravās un viens par postījumiem lopkopībā.
Pārvalde norāda, ka oficiālā statistika neatspoguļo visas konfliktsituācijas, jo kompensāciju var pieprasīt tikai tad, ja zaudējumi pārsniedz noteikto slieksni. Tādēļ daļa mazāku postījumu netiek pieteikti.
Arī Cēsu novada pašvaldība šovasar saņēmusi iedzīvotāju zvanus par lāču novērojumiem un iespējamiem postījumiem. Pašvaldības policija apseko norādītās vietas un izvērtē situāciju, taču ne vienmēr uzreiz iespējams apstiprināt, ka postījumus nodarījis tieši lācis.
