
Pēc premjera teiktā, valdība informēta par iespējamu tiesvedību risku 200 līdz 800 miljonu eiro apmērā, ja Latvija aizliegtu Krievijas graudu tranzītu. Kulbergs uzsvēra, ka viņam jāizvērtē šādu saistību iespējamā ietekme uz valsts budžetu.
Šonedēļ Kulbergs dosies uz Briseli, lai rosinātu Eiropas Savienības (ES) mēroga aizliegumu Krievijas graudu tranzītam. Pagājušajā nedēļā Latvijas premjers, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, aicinot šādu aizliegumu ieviest visā ES.
Kulbergs norādīja, ka Krievijas graudi pašlaik nav pakļauti sankcijām un ka to īpašnieki var būt arī citu valstu uzņēmumi. Viņš arī skaidroja, ka Latvijai jau ir noslēgti līgumi par 300000 tonnu graudu tranzītu, savukārt Igaunijā, nosakot nacionālo aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītam, šādu līgumu neesot bijis.
Vienlaikus no šodienas stājies spēkā AS “LatRailNet” lēmums par dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas palielināšanu Krievijas graudu tranzītam vidēji par 25%. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko iepriekš skaidroja, ka dažādām maksas komponentēm likmes pieaugs par 21,4% līdz 27,4%, ņemot vērā attiecīgās infrastruktūras izmaksas.
Iepriekš Kulbergs kritizēja “LatRailNet” par lēnu rīcību tarifu paaugstināšanā un rosināja izvērtēt uzņēmuma likvidāciju, nododot maksas noteikšanas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Valdības sēdē šodien šis jautājums gan neesot apspriests.
Saeima septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas līdz šā gada beigām ļauj paātrināt infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijā nosūtītu labības kravu tranzītam. Savukārt Pārtikas un veterinārajam dienestam paredzēta iespēja pārbaudīt tranzītā pārvadāto graudu deklarēto izcelsmes valsti.