Satversmes tiesa atsaka ierosināt lietu par kokrūpnieku atbalsta lēmumiem

Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma tā dēvētajā kokrūpnieku lietā, jo ģenerālprokuroram nav tiesību vērsties tiesā ar šādu prasījumu, aģentūru LETA informēja ST.

Ģenerālprokurors lūdza atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, kas Zemkopības ministrijai uzdeva 2024. gadā veikt un gada garumā turpināt cenu korekciju AS “Latvijas valsts meži” (LVM) noslēgtajos ilgtermiņa līgumos par skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādi.

ST skaidroja, ka apstrīdētie protokollēmumi ir Ministru kabineta individuālie tiesību akti, nevis normatīvie akti, kuru atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām tiesa varētu vērtēt savas vispārējās kompetences ietvaros. Šādu aktu atbilstības likumam pārbaude ir ST kompetencē, taču pieteikumu par tiem var iesniegt tikai likumā noteikts institūciju loks, kurā ģenerālprokurors nav iekļauts.

Prokuratūra iepriekš secināja, ka valdības rīcība, uzdodot LVM mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska. Ģenerālprokuratūra 16. jūnijā nosūtīja valdībai protestu, prasot atcelt attiecīgos lēmumus, taču valdība šo lūgumu noraidīja. Pēc tam ģenerālprokurors vērsās ST.

Kokrūpnieku lietā martā sāktajā kriminālprocesā tiek izmeklēta iespējama Zemkopības ministrijas amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, lai panāktu atbalstu kokrūpniecības nozarei, kā arī iespējama LVM amatpersonu nolaidība. Prokuratūra norādījusi, ka valstij radītie zaudējumi varētu būt aptuveni 50 miljoni eiro.

Kriminālprocesā iesaistītas desmit personas, tostarp bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss un uzņēmuma “Pata” īpašnieks Uldis Mierkalns. Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti.