Savvaļas dzīvnieku populācijas 52 gados pasaulē sarukušas par 73%

Savvaļas dzīvnieku populācijas pasaulē 52 gadu laikā vidēji samazinājušās par 73%, liecina Pasaules dabas fonda (WWF) šā gada Dzīvās planētas ziņojums. Vienlaikus atsevišķu sugu populāciju atjaunošanās liecina, ka mērķtiecīgi dabas aizsardzības pasākumi var dot rezultātus.

Dzīvās planētas indeksā iekļautas 5790 mugurkaulnieku sugas un 35 803 populācijas, izmantojot ilgtermiņa monitoringa datus no visas pasaules. Indeksu sagatavo Londonas Zooloģijas biedrība.

Visstraujākais savvaļas dzīvnieku populāciju samazinājums konstatēts Latīņamerikā un Karību jūras reģionā – par 95%, Āfrikā – par 80%, bet Eiropā un Centrālāzijā – par 23%.

Vislielākais bioloģiskās daudzveidības zudums konstatēts saldūdens ekosistēmās, kur populācijas samazinājušās par 85%. Sauszemes ekosistēmās kritums bijis 69%, bet jūras ekosistēmās – 59%.

Ziņojumā norādīts, ka visbiežāk savvaļas sugu populācijas apdraud dzīvotņu zaudēšana vai to stāvokļa pasliktināšanās. Sugas ietekmē arī intensīva dabas resursu izmantošana, klimata pārmaiņas, vides piesārņojums, invazīvās sugas un slimības.

Šie procesi saistīti ar pārtikas ražošanu, enerģētiku un finanšu sistēmu. Pārtikas ražošanai tiek pārveidotas dabiskās teritorijas un izmantota intensīva lauksaimniecība, savukārt fosilā kurināmā izmantošana veicina klimata pārmaiņas. Finanšu sektors savukārt var novirzīt līdzekļus nozarēm, kuru darbība kaitē videi.

Atsevišķu sugu populācijas atjaunojas

Vienlaikus ziņojumā uzsvērti arī piemēri, kuros dabas aizsardzības pasākumi devuši pozitīvus rezultātus. Tīģeru skaits laikā no 2010. līdz 2025. gadam pieaudzis par vairāk nekā 70% – no aptuveni 3200 līdz 5700 indivīdiem.

Tīģeru populācijas atjaunošanos veicinājušas ilgtermiņa investīcijas, valstu valdību sadarbība, kā arī vietējo kopienu, nevalstisko organizāciju, ziedotāju un citu partneru iesaiste.

Atjaunošanās panākta arī zilspuru tunča populācijām, izmantojot ilgtspējīgākas zvejas metodes, stingrākas zvejas kvotas un monitoringu.

Savukārt atsevišķas ziloņu populācijas Āfrikas dienvidos pieaug, pateicoties jaunam tiesiskajam regulējumam un vietējo kopienu iesaistei dabas aizsardzībā.

Pozitīvs piemērs ir arī zaļais jūras bruņurupucis, kas 2025. gadā kļuva par pirmo jūras bruņurupuču sugu, kas izņemta no apdraudēto sugu saraksta IUCN Sarkanajā grāmatā. Tā atjaunošanos veicinājuši aptuveni 50 gadus ilgi dabas aizsardzības pasākumi 80 valstīs.

WWF: Ar dabas aizsardzību vien nepietiek

Ziņojumā uzsvērts, ka dabas aizsardzības pasākumi vien nespēs apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Nepieciešamas arī pārmaiņas enerģētikas, pārtikas un finanšu jomās.

Kā piemērs minēti tā dēvētie pozitīvie lūzuma punkti, kad pārmaiņas pēc noteikta sliekšņa sasniegšanas sāk attīstīties straujāk. Enerģētikā šāds piemērs ir saules enerģija, kas daudzviet kļuvusi par lētāko jauno elektroenerģijas avotu.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis norāda, ka arī Latvijā aizsargājamo sugu un biotopu nelabvēlīgo stāvokli veicina dzīvotņu iznīcināšana, dabas resursu noplicinoša izmantošana, piesārņojums, invazīvās sugas un klimata pārmaiņas.

“Ja izprotam un apzināmies dabas daudzveidības nozīmi un vērtību, vienojamies par mērķtiecīgu un iesaistošu pasākumu īstenošanu, tad Latvijā mēs vēl varam ar relatīvi vienkāršākiem risinājumiem saglabāt vai uzlabot dabas stāvokli,” uzsver Rozītis.

WWF Dzīvās planētas ziņojumu sagatavo reizi divos gados. Šis ir 16. ziņojums.