Daumants, Druvvaldis
Latvija, 07. Oktobris
Daumants, Druvvaldis
Latvija, 07.Oktobris
Sākums
Jaunākais
Dalies!
Kalendārs

Beidz doomscrollot, sāc bloomscrollot? Speciāliste skaidro, kas notiek ar mūsu paradumiem

rietumi.lv
07.10.2026

Negatīvu ziņu nepārtraukta ritināšana jeb doomscrolling jau kļuvusi par plaši pētītu paradumu. 2026. gada zinātniskās literatūras pārskatā “The influence of doomscrolling on mental health: a scoping review”, kas publicēts izdevumā “Mental Health and Digital Technologies”, doomscrolling saistīts ar trauksmi, depresijas simptomiem un hronisku stresu.

Foto: Publicitātes

Kā pretstats šai tendencei digitālās labbūtības diskusijās parādījies jauns jēdziens – bloomscrolling jeb apzināta, iedvesmojoša un nomierinoša satura izvēle. Taču skaistas bildes un mīlīgi dzīvnieku video automātiski nenozīmē veselīgākus digitālos paradumus.

Digitālās labbūtības speciāliste Dace Šķirmante norāda, ka pozitīva satura izvēle pati par sevi nav slikta – iedvesmojoši stāsti, daba, dzīvnieki un cits patīkams saturs var radīt pozitīvākas emocijas nekā negatīvu ziņu plūsma. Tomēr būtiski ir saprast, vai cilvēks saturu izvēlas apzināti vai arī turpina automātiski ritināt ekrānu.

“Pozitīvs saturs var sniegt īslaicīgu emocionālu pacēlumu, taču tas neatrisina pašu atkarības vai ieraduma problēmu. Pastāv risks, ka bloomscrolling kļūst par ērtu attaisnojumu ilgākai palikšanai pie ekrāna,” norāda Šķirmante.

Eksperte uzsver, ka arī sociālo tīklu algoritmi ir pielāgoti tam, lai cilvēkus ekrānā noturētu pēc iespējas ilgāk – neatkarīgi no tā, vai tiek skatītas sliktas vai labas ziņas.

Digitālā labbūtība nav tikai mazāks ekrānlaiks

Digitālā labbūtība nenozīmē atteikties no tehnoloģijām vai izmantot telefonu pēc iespējas mazāk. Būtiskāka ir spēja atšķirt mērķtiecīgu tehnoloģiju lietošanu no automātiska satura patēriņa.

Viens vienkāršs atgādinājums ir pirms telefona atbloķēšanas sev pajautāt: “Ko es šobrīd gribu izdarīt?”

Ja mērķis ir sazināties, atrast informāciju, mācīties, radīt saturu vai attīstīt kādu ideju, tehnoloģija kalpo kā instruments. Savukārt, ja pēc dažām minūtēm vairs nav skaidrs, kāpēc telefons tika paņemts rokās, iespējams, uzmanību jau pārņēmusi satura plūsma.

Šķirmante uzsver, ka digitālās vides mērķim nevajadzētu būt vienkārši aizvietot negatīvu saturu ar pozitīvu. Būtiski ir saglabāt līdzsvaru un neaizvietot ar telefonu aktivitātes, kas sniedz piepildījumu ārpus ekrāna.

Jauniešus mudina tehnoloģijas izmantot ideju radīšanai

Apzināta un jēgpilna tehnoloģiju izmantošana ir arī Samsung jauniešu ideju konkursa “Solve for Tomorrow” šī gada akcentiem. Konkursa rīkotāji mudina jauniešus no pasīva satura patēriņa pāriet pie ideju radīšanas un izmantot tehnoloģijas reālu problēmu risināšanai.

“Tehnoloģijas ir neatņemama mūsu ikdienas daļa, un tās sniedz ļoti plašas iespējas – mācīties, sazināties, radīt un attīstīt idejas. Tāpēc svarīgākais nav vienkārši samazināt pie ekrāna pavadīto laiku, bet iemācīties to izmantot ar mērķi. Ar “Solve for Tomorrow” vēlamies jauniešus iedrošināt būt ne tikai digitālā satura patērētājiem, bet arī radītājiem, kuri tehnoloģijas izmanto savu ideju īstenošanai un problēmu risināšanai,” saka Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Konkursā 9.–12. klašu skolēni komandās aicināti radīt idejas sporta un tehnoloģiju vai ilgtspējas jomā. Pieteikšanās konkursam turpinās līdz 16. oktobrim vietnē “solvefortomorrow.lv”.

Komentāri
0 komentāri

Atstāt komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Atbildēt

Līdzīgi notikumi