Krievijā mirusi laboratorijas darbiniece – uzmanību piesaista iespējamais mēra risks

Krievijā pēc kādas laboratorijas darbinieces nāves pastiprināta uzmanība pievērsta iespējamam pneimoniskā mēra riskam. ASV valsts sekretārs Marko Rubio norādījis, ka situācija tiek rūpīgi uzraudzīta, taču pagaidām neesot pamata satraukumam, informē medijs “BBC”.

Sieviete, kas strādāja Sibīrijas un Tālo Austrumu Pretmēra institūtā Irkutskā, mirusi no “nenoteiktas etioloģijas pneimonijas”. Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs paziņojis, ka viņas bioloģiskajos paraugos nav atrasti mikroorganismi, kas būtu saistīti ar viņas darbu.

Mēra izplatības risks pagaidām nav apstiprināts

Krievijas medijos izskanējušas neapstiprinātas ziņas, ka sieviete varētu būt saslimusi pēc saskares ar mēra ierosinātāju laboratorijā vai pēc brauciena uz Burjatijas reģionu pie Mongolijas robežas, kur mēra baktērija dabiski sastopama savvaļas grauzēju vidū.

Krievijas patērētāju tiesību un cilvēku labklājības uzraudzības dienests “Rospotrebnadzor” norādījis, ka institūtā veikta bioloģiskās drošības pārbaude un ārkārtas situācija nav konstatēta. Pēc darbinieces nāves nav ziņots arī par citiem institūta darbiniekiem, kuriem būtu bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Krievijas prezidenta administrācijas pārstāvis Dmitrijs Peskovs aicinājis nepaļauties uz baumām, bet sekot oficiālajai informācijai.

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps sacījis, ka Vašingtona situāciju vēro ļoti uzmanīgi. ASV valsts sekretārs Marko Rubio uzsvēris, ka, ja pneimoniskais mēris nonāktu ārpus kontroles, tas varētu izplatīties ātri, tāpēc notikumu attīstībai tiek rūpīgi sekots.

Pneimonisko mēri izraisa baktērija “Yersinia pestis”. Atšķirībā no dažām citām mēra formām tas var izplatīties no cilvēka uz cilvēku, un bez ārstēšanas slimība var būt ļoti smaga. Vienlaikus speciālisti norāda, ka saslimšanu iespējams ārstēt ar antibiotikām.

Pašlaik nav apstiprināts, ka laboratorijas darbinieces nāvi būtu izraisījis mēris vai ka slimība būtu sākusi izplatīties. Tādēļ galvenā uzmanība šobrīd pievērsta tam, ko parādīs turpmākā izmeklēšana un veselības dienestu novērojumi.

Mēra izplatības risks vērtējams kā ļoti zems

Kā ziņu aģentūru informējis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – mēra starptautiskās izplatības risks, tai skaitā Latvijā, vērtējams kā ļoti zems pat tad, ja iespējamais mēra gadījums Krievijā tiktu laboratoriski apstiprināts.

Kā norāda SPKC, mēris mūsdienās vairs nav globāla problēma, kā tas bija vēsturiski, tomēr slimība nav izskausta un tās dabiskie perēkļi joprojām pastāv.

Saskaņā ar SPKC minētajiem PVO datiem no 2019. līdz 2025. gadam par laboratoriski apstiprinātiem cilvēku mēra gadījumiem ziņoja sešas valstis divos PVO reģionos. Āfrikas reģionā tās bija Kongo Demokrātiskā Republika, Kenija, Madagaskara un Uganda, bet Klusā okeāna rietumu reģionā – Ķīna un Mongolija.

Šajās sešās valstīs kopumā reģistrēti 3847 no 3860 visā pasaulē ziņotajiem iespējamiem mēra gadījumiem.