Pastāvīgi noguris un ar aizliktu degunu? Varbūt pie vainas ir tava māja

Rudenī, kad ārā kļūst vēsāks, bet apkure vēl nav pieslēgta, arvien vairāk laika pavadām telpās. Nepietiekama ventilācija, paaugstināts mitrums un kondensāts var veicināt pelējuma veidošanos, taču telpu mikroklimats pašsajūtu var ietekmēt arī tad, ja pelējums nav redzams.

Termins “slimās ēkas sindroms” (sick building syndrome) apzīmē simptomu kopumu, kas parādās vai pastiprinās, uzturoties konkrētā ēkā, bet mazinās pēc tās atstāšanas. Tas nav viena konkrēta slimība ar vienu noteiktu izraisītāju — pašsajūtu var ietekmēt vairāku faktoru kombinācija.

Galvassāpes, nogurums un aizlikts deguns

Slimās ēkas sindromam raksturīgi dažādi, bieži vien nespecifiski simptomi:
*galvassāpes, nogurums un miegainība;
*reibonis vai slikta dūša;
*acu, deguna un kakla kairinājums;
*aizlikts vai tekošs deguns, klepus;
*sausa vai niezoša āda;
*grūtības koncentrēties un pastiprināta jutība pret smakām.

Būtiska pazīme ir simptomu saistība ar konkrētu telpu — cilvēks tajā jūtas sliktāk, bet pēc aiziešanas pašsajūta uzlabojas. Tomēr līdzīgas sūdzības var izraisīt arī stress, troksnis, slikts apgaismojums un temperatūras diskomforts.

Kā te iesaistās mitrums un pelējums?

Aukstās un slikti vēdinātās telpās uz sienām, logiem un citām virsmām var veidoties kondensāts. Ja mitrums saglabājas ilgstoši, rodas labvēlīgi apstākļi pelējuma un citu mikroorganismu augšanai.

Pasaules Veselības organizācija norāda uz saistību starp mitrām, pelējuma skartām telpām un tādām veselības problēmām kā klepus, sēkšana, elpceļu infekcijas un astmas simptomu pastiprināšanās. Tās var skart gan cilvēkus ar alerģijām, gan tos, kuriem alerģiju nav.

Pelējums tādēļ nav tikai estētiska problēma. Tas var liecināt par pārmērīgu mitrumu, ūdens noplūdi, kondensātu vai nepietiekamu ventilāciju.

Kāpēc rudenī jāpievērš uzmanība telpu mikroklimatam?

Vēsākā laikā telpas bieži vēdinām retāk, lai nezaudētu siltumu, taču mitrums tajās turpina uzkrāties — cilvēki elpo, gatavo ēst, mazgājas un žāvē drēbes. Ja mitrais gaiss netiek pietiekami izvadīts, tas var kondensēties uz aukstām virsmām un veicināt pelējuma veidošanos.

Tāpēc svarīgi sekot ne tikai temperatūrai, bet arī mitruma līmenim un gaisa apmaiņai. Ja vienā telpā regulāri aizsvīst logi, jūtams sasmacis gaiss vai parādās mitri stūri, problēmu nevajadzētu ignorēt.

Ne tikai pelējums: kas vēl ietekmē pašsajūtu?

Iekštelpu gaisa kvalitāti var pasliktināt arī putekļi, ķīmiskas vielas, gaistošie organiskie savienojumi, tabakas dūmi un nepietiekama ventilācija. Pašsajūtu ietekmē arī pārāk augsta vai zema temperatūra un citi telpas vides faktori.

Ja galvassāpes, klepus, acu kairinājums vai nogurums regulāri atkārtojas konkrētā telpā, vērts pavērot, vai simptomi nemazinās, to atstājot. Ja sūdzības saglabājas vai pastiprinās, jākonsultējas ar ārstu un nepieciešamības gadījumā jāizvērtē telpu gaisa kvalitāte.

Ko var darīt paši?

Lai uzlabotu telpu mikroklimatu, ieteicams:
* Regulāri vēdināt telpas. Arī aukstā laikā nepieciešama pietiekama gaisa apmaiņa. Īsa un intensīva vēdināšana parasti ir efektīvāka nekā ilgstoši pavērts logs.
* Kontrolēt mitrumu. Regulāri aizsvīstoši logi, mitri sienu stūri un sasmacis gaiss var liecināt par ventilācijas problēmām.
* Novērst mitruma cēloni. Ja pelējums atkārtojas, nepietiek tikai notīrīt plankumus — jānoskaidro, kāpēc uzkrājas mitrums.
*Pievērst uzmanību pašsajūtai. Ja simptomi saistīti ar konkrētu telpu, izvērtē arī tajā esošos apstākļus.

Pietiekama ventilācija, mitruma kontrole un savlaicīga problēmu novēršana palīdz uzturēt veselīgāku vidi telpās, kurās pavadām lielu daļu dienas.