Ko tavai sirdij nodara ikdienas tējas dzeršana? Zinātniekiem ir atbilde

Tēja daudziem ir neatņemama rīta vai vakara rutīnas sastāvdaļa, taču izrādās, ka tās nozīme var būt plašāka par vienkāršu iespēju sasildīties vai uzņemt kofeīnu. Pētījumi liecina, ka mērena tējas lietošana var būt saistīta ar labāku sirds un asinsvadu veselību.

Divas līdz četras krūzes dienā?

Pētījumos par tējas ietekmi uz veselību uzmanība pievērsta aptuveni 500–1000 mililitriem tējas dienā, kas atbilst apmēram divām līdz četrām krūzēm. Šāds daudzums pētījumos saistīts ar labvēlīgākiem sirds un asinsvadu veselības rādītājiem un mazāku nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām, ziņo medijs “MSN”.

Tējā ir virkne augu savienojumu, tostarp katehīni, teaflavīni, flavonoīdi un polifenoli. Daļai no tiem piemīt antioksidanta un pretiekaisuma īpašības.

Ilgstošs oksidatīvais stress organismā var negatīvi ietekmēt endotēliju – asinsvadu iekšējo slāni. Tā darbības traucējumi ir saistīti ar procesiem, kas veicina holesterīna uzkrāšanos un artēriju pārmaiņas. Tējas sastāvā esošie polifenoli savukārt var palīdzēt uzturēt normālu asinsvadu darbību un elastību.

Tas gan nenozīmē, ka tēja var ārstēt sirds slimības. Tā drīzāk var būt viena no veselīga dzīvesveida sastāvdaļām.

Pētījumos pamanīta saistība ar mazāku insulta risku

Vienā metaanalīzē apkopoti 14 pētījumi, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 510 000 cilvēku. Pētnieki konstatēja saistību starp tējas lietošanu un mazāku insulta risku. Aptuveni trīs tējas krūzes dienā bija saistītas ar par 13% mazāku insulta risku, īpaši išēmiska insulta gadījumā, kad asinsvads smadzenēs tiek nosprostots.

Savukārt 2020. gadā “European Journal of Preventive Cardiology” publicētā pētījumā, kurā ilgstoši sekoja vairāk nekā 100 000 pieaugušo, regulāra tējas dzeršana vismaz trīs reizes nedēļā bija saistīta ar mazāku sirds un asinsvadu slimību un priekšlaicīgas nāves risku. Regulāri tējas dzērājiem sirds un asinsvadu slimības vidēji tika konstatētas aptuveni 1,4 gadus vēlāk nekā cilvēkiem, kuri tēju dzēra retāk.

Tomēr te jāņem vērā būtiska nianse – šādi pētījumi nepierāda, ka tieši tēja izraisījusi labvēlīgo efektu. Cilvēkiem, kuri regulāri dzer tēju, var būt arī citi veselības un dzīvesveida paradumi, kas ietekmē rezultātus. Tāpēc nepieciešami arī turpmāki klīniskie pētījumi, lai precīzāk noskaidrotu, kāds tējas daudzums un veids varētu būt vispiemērotākais sirds veselībai.

Vai zaļā tēja ir veselīgāka par melno?

Lai gan zaļā tēja ir pētīta īpaši plaši, pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai droši apgalvotu, ka tā sirds veselībai ir pārāka par melno vai oolong tēju.

Visas trīs šīs tējas iegūst no viena auga – Camellia sinensis. Galvenā atšķirība ir lapu apstrādes un oksidēšanās pakāpe, kas ietekmē tējas garšu, krāsu un tajā esošo savienojumu daudzumu.

Tāpēc, ja garšo melnā tēja, nav nepieciešams to aizstāt tikai ar zaļo tēju, cerot iegūt lielāku labumu veselībai.

Tēja – laba izvēle, ja to dzer ar mēru

Pētījumi kopumā liecina par interesantu saistību starp mērenu tējas lietošanu un sirds un asinsvadu veselību. Praktiski tas nozīmē, ka divas līdz četras nesaldinātas tējas krūzes dienā var būt daļa no sabalansēta dzīvesveida.

Vienlaikus nevajadzētu aizmirst par kofeīna daudzumu. Ļoti liels kofeīna patēriņš var radīt nevēlamus efektus, tāpēc arī tējas gadījumā princips “vairāk ir labāk” nedarbojas.

Tātad nākamreiz, kad gatavosi sev tēju, vari to uztvert ne tikai kā patīkamu dzērienu, bet arī kā vienu no mazajiem ikdienas paradumiem, kas kopumā var būt labvēlīgs sirds veselībai.