Daumants, Druvvaldis
Latvija,
07. Oktobris
Latvijā septembrī laboratoriski apstiprināti pirmie šīs sezonas gripas gadījumi, turklāt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektologi norāda, ka gripas cirkulācija šogad sākusies agri. Slimnīcā jau ārstēts arī pacients ar gripas izraisītām komplikācijām, bet speciālisti pieļauj, ka epidēmija varētu sākties agrāk nekā ierasts.
Rudenī daba pati parūpējusies par dažādiem produktiem, kas var palīdzēt ikdienas ēdienkartē uzņemt C vitamīnu. Tas ir svarīgs normālai imūnsistēmas darbībai, turklāt darbojas arī kā antioksidants un palīdz organismam uzņemt dzelzi no augu valsts produktiem.
Lūk, pieci pašmāju rudens labumi, kurus vērts izmantot, kamēr tie vēl pieejami.
Skābenās cidonijas rudenī ir īsts virtuves atradums. No tām var gatavot sīrupu, ievārījumu, sukādes un tējas piedevas, taču tās iespējams arī sasaldēt, lai izmantotu ziemā.
Ja mērķis ir saglabāt pēc iespējas vairāk C vitamīna, cidonijas labāk nepakļaut ilgstošai karsēšanai. C vitamīns ir jutīgs pret karstumu, un tā daudzums pārtikā var samazināties gan ilgstošas uzglabāšanas, gan gatavošanas laikā.
Praktiska ideja – smalki sagrieztas cidonijas sasaldēt nelielās porcijās un ziemā pievienot tējai vai putrai pēc tam, kad ēdiens jau nedaudz atdzisis.
Pīlādžu ogas bieži paliek kokos arī tad, kad citi dārza labumi jau novākti. Tās var izmantot ievārījumos, želejās, mērcēs un dažādos dzērienos.
Pīlādžiem raksturīgā rūgtā garša ne visiem patīk, tāpēc tos var kombinēt ar āboliem vai citām rudens ogām un augļiem. Ja ogas tiek termiski apstrādātas, daļa C vitamīna zūd, tāpēc arī šeit vērtīgi ir izmantot saudzīgākas pagatavošanas metodes.
Dzērvenes ir viens no tiem produktiem, ko var viegli saglabāt ilgākam laikam. Tās var sasaldēt, izmantot mērcēs, desertos, smūtijos vai pievienot putrām un jogurtam.
Lai ogas pēc iespējas vairāk saglabātu savas uzturvērtības, ikdienas ēdienkartē var izmantot arī svaigas vai sasaldētas dzērvenes, nevis tikai ilgstoši vārītus ievārījumus.
Ķiplokus bieži piesauc, runājot par imunitāti, taču svarīgi tos neuztvert kā zāles pret gripu. Toties ķiploks ir vērtīgs produkts, ko rudenī vienkārši iekļaut ēdienkartē.
To var pievienot mērcēm, zupām, salātiem, ceptiem dārzeņiem vai izmantot kopā ar biezpienu un svaigiem zaļumiem. Ja ķiploku izmanto svaigu, tas piešķir ēdienam izteiksmīgu garšu bez nepieciešamības to ilgstoši karsēt.
No visiem šiem produktiem paprika ir īpaši ērti izmantojama ikdienā. Īpaši labs C vitamīna avots ir saldā paprika – ASV Nacionālo veselības institūtu dati liecina, ka aptuveni pusglāze neapstrādātas sarkanās paprikas satur ap 95 miligramiem C vitamīna, bet tikpat daudz zaļās paprikas – ap 60 miligramiem.
Papriku var ēst svaigu, pievienot salātiem, sviestmaizēm vai uzkodām. To var arī īsi apcept vai cept kopā ar citiem dārzeņiem, tomēr jāatceras – ilgstoša karsēšana C vitamīna daudzumu samazina.
C vitamīns ir svarīga uzturviela, taču viena produkta vai vitamīna lietošana pati par sevi nevar garantēt aizsardzību pret gripu. Organismam nepieciešams daudzveidīgs uzturs ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām.
Tāpēc rudenī ir vērts izmantot to, ko piedāvā vietējā raža – dažādus augļus, ogas un dārzeņus. Cidonijas, pīlādži, dzērvenes, ķiploki un paprika var kļūt par garšīgu papildinājumu ēdienkartei laikā, kad aukstais gadalaiks jau tuvojas.
