Daumants, Druvvaldis
Latvija,
07. Oktobris
Izrādās, ka arī neliels gaismas daudzums guļamistabā naktī var nebūt tik nevainīgs, kā šķiet. Jaunā pētījumā konstatēta saistība starp gaismas iedarbību miega laikā un izmaiņām sirds struktūrā un darbībā, kas ilgtermiņā var būt saistītas ar lielāku sirds un asinsvadu slimību risku.
Pētījumā, kas publicēts “European Heart Journal”, analizēti vairāk nekā 11 000 cilvēku dati, ziņo medijs “CNN”. Pētījuma dalībnieki nedēļu nēsāja aproci ar gaismas sensoru, bet aptuveni trīs gadus vēlāk viņiem tika veikta sirds magnētiskā rezonanse. Pētnieki konstatēja saistību starp lielāku nakts gaismas iedarbību un nelielām sirds struktūras un funkcijas izmaiņām.
Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri miega laikā bija pakļauti vairāk nekā 3 luksu lielai gaismai, bija izteiktākas izmaiņas sirds struktūrā un dažos tās darbības rādītājos nekā cilvēkiem, kuri gulēja tumšākā vidē.
Lukss ir apgaismojuma mērvienība. Salīdzinājumam – aptuveni 3 luksi var būt līdzvērtīgi mēness gaismai vai nelielam gaismas daudzumam, kas guļamistabā iekļūst zem aizvērtām durvīm.
Pētījumā lielāka nakts gaismas iedarbība bija saistīta ar biezākām kreisā kambara sieniņām un izmaiņām sirds muskuļa darbībā. Pētnieki norāda, ka šādas pārmaiņas var liecināt par tā dēvēto sirds remodelāciju.
Pētnieki secinājuši, ka daļu novērotās saistības varētu izskaidrot īsāks miegs. Saskaņā ar pētījumu, īsāks miega ilgums statistiski izskaidroja aptuveni 24–49% no saistības starp lielāku nakts gaismas iedarbību un dažām sirds izmaiņām.
Pētījuma autors Lu Cji (Dr. Lu Qi) no Tulānas Universitātes norāda, ka nakts gaismas samazināšana varētu būt viens no pasākumiem, ko apsvērt sirds un asinsvadu slimību profilaksē.
Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka pētījums parāda saistību, nevis pierāda, ka nakts gaisma pati par sevi izraisa sirds slimības. Pētnieki izmantoja novērojumu datus, un arī citi faktori var ietekmēt rezultātus.
Eksperti iesaka naktī pēc iespējas samazināt nevajadzīgus gaismas avotus. Tas var būt pavisam vienkārši:
* aizvērt aizkarus vai izmantot aptumšojošās žalūzijas;
* naktī izslēgt gaitenī un citās telpās nevajadzīgu apgaismojumu;
* aizklāt vai novietot tālāk no gultas ierīces ar spilgtiem ekrāniem un indikatoriem;
* ja nepieciešama naktslampiņa, izvēlēties blāvu gaismu ar sarkanīgu vai dzintarainu nokrāsu;
* ja telpu nav iespējams pilnībā aptumšot, izmantot miega masku.
Savukārt no rīta eksperti iesaka telpā ielaist dienas gaismu, jo tā palīdz regulēt organisma diennakts ritmu.
Tātad arī mazs gaismas avots – telefona ekrāns, digitālais pulkstenis vai ielas apgaismojums aiz loga – var būt iemesls pārdomāt, cik tumša ir guļamistaba. Jaunā pētījuma autori uzsver, ka pietiekams miegs un tumša nakts vide var būt nozīmīgi sirds veselībai.
