Eiropas Komisija 2027.gadam ierosinājusi krasi samazināt Baltijas jūras mencu piezvejas limitus – Austrumbaltijas mencai pieļaujamo piezvejas apjomu plānots samazināt uz pusi. Šīs izmaiņas varētu būtiski ietekmēt Dienvidkurzemes zvejniekus Liepājā un Pāvilostā. Šobrīd novadā darbojas aptuveni 20 komerczvejnieku, kuriem šāds samazinājums apgrūtinātu zvejas iespējas.
Ēvalds Urtāns, kurš nodarbojas ar pētniecisko zvejniecību un ir Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs, norāda, ka, samazinot mencu piezvejas apjomu, pavasarī, kad menca ir vistuvāk krastam, atļautais piezvejas daudzums var tikt ātri sasniegts.
„Zvejas sezona ir sākusies, īsti nesākusies. Un, ja šitāds lēmums tiek pieņemts, tad jārada arī kaut kāds mehānisms, lai kompensētu zaudējumus. Mēs labi zinām, ka Eiropas Savienībā regulējumi ir ļoti stingri un stingrāki, visāda izsekojamība, ko vien var, ieskaitot svēršanu un tamlīdzīgi,” stāsta Urtāns.
Mērķtiecīgi mencu zvejot nav atļauts jau septiņus gadus, taču tās drīkst nonākt nozvejā kā piezveja. Pagājušajā gadā Baltijas jūrā piezvejotas 19 tonnas mencu, bet Eiropas Komisija 2027. gadam ierosina pieļaujamo piezvejas apjomu samazināt līdz 18 tonnām.
„Kas tas ir 18 tonnas uz Baltijas jūras piekrasti, tas attiecās arī uz Rīgas jūras līci? Tur arī visa tā tīkla zveja tradicionāli būtu jābeidz kaut kādā, pieņemsim, maijā, jūnijā. Tad tauta nesamierināsies, sāks uzdot jautājumus, prasīs kompensācijas. Turpat netālu pie Kaļiņingradas ir pie simt traleriem, kas gādā draudzīgajai armijai pēdiņās. Ja viņi zvejo visu, kas tur iepeld, neviens nespēj kontrolēt viņu ūdeņus,” norāda Urtāns.
Arī Zemkopības ministrija uzsver, ka Eiropas valstis mencu krājumus neapdraud un to nozvejas apjoms salīdzinājumā ar Krievijas nozvejoto ir niecīgs.
„Nav pareiza Eiropas Komisijas rīcība situācijā, kad Eiropas valstis kopā neapdraud šo mencas krājumu. Savukārt, Krievija visus gadus zvejo, nesamazinot savus zvejas apjomus, turpinot mērķtiecīgi zvejot mencu – tūkstoš, divtūkstoš tonnas, tie ir nesamērīgi lielumi,” saka ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Ministrija nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam samazināt mencu piezvejas apjomu. Latvija jau pērn norādīja, ka 37 tonnas ir zemākā robeža, par kuru iespējams vienoties.
„Komisijas argumenti ir tādi, ka mencu krājums ir ļoti sliktā stāvoklī, un ir jāizvairās no mencu zvejas visādos veidos, arī piezvejā. Un zinātnes ieteikums būtu nulle mencu zvejošana, kas, protams, nav iespējams, ja tiek zvejotas citas zivis,” norāda Riekstiņš.
Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai paredzētas vēl vairākas sarunas ar Eiropas Komisiju, Baltijas valstīm cenšoties panākt kopīgu nostāju, lai oktobra beigās Briselē netiktu apstiprināts tik būtisks mencu piezvejas samazinājums.