
Pastaigu laikā suņus ieteicams turēt pavadā, lai nepieļautu to kontaktu ar lapsām un citiem savvaļas dzīvniekiem, kā arī to līķiem vai izdalījumiem. Ja suns tomēr nonācis šādā kontaktā, PVD aicina nekavējoties sazināties ar veterinārārstu.
Gaļēdāju mēris ir lipīga vīrusu infekcijas slimība, ar kuru slimo gan savvaļas plēsēji, tostarp lapsas un jenotsuņi, gan mājas suņi.
Slimiem dzīvniekiem var būt elpošanas un gremošanas sistēmas traucējumi, koordinācijas problēmas, krampji, dezorientācija un izmainīta uzvedība. Cilvēkiem gaļēdāju mēris nav bīstams, bet suņus no saslimšanas visefektīvāk pasargā vakcinācija.Slimiem dzīvniekiem var būt elpošanas un gremošanas sistēmas traucējumi, koordinācijas problēmas, krampji, dezorientācija un izmainīta uzvedība. Cilvēkiem gaļēdāju mēris nav bīstams, bet suņus no saslimšanas visefektīvāk pasargā vakcinācija.
Papildus gaļēdāju mērim lapsām konstatēts arī listeriozes ierosinātājs. Ar listeriozi var saslimt gan dzīvnieki, gan cilvēki, taču inficēšanās tieša kontakta ceļā no dzīvniekiem ir reta.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka norādīja, ka gaļēdāju mēris un listerioze nav jaunas slimības un to ierosinātāji iepriekš konstatēti dzīvnieku populācijā Latvijā. Viņa uzsvēra profilaktisko pasākumu nozīmi, lai pasargātu suņus no iespējamās saslimšanas.
Lapsas laboratoriski izmeklētas pēc iedzīvotāju ziņojumiem par dzīvnieku netipisku uzvedību un aizdomām par iespējamu saslimšanu ar trakumsērgu. Trakumsērga izmeklējumos netika apstiprināta, taču dzīvniekiem konstatēts gaļēdāju mēris un listeriozes ierosinātājs.
Ja savvaļas dzīvnieks ieklīdis pilsētā vai apdzīvotā vietā, uzvedas netipiski, tam novērojamas iespējamas slimības pazīmes vai dzīvnieks ir nobeidzies, par to nekavējoties jāziņo pašvaldības policijai. Savvaļas dzīvniekam vai tā līķim tuvoties un tam pieskarties nevajadzētu.