Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
Latvija,
28. Oktobris
Sabiedrībā arvien biežāk izskan dažādas sazvērestības teorijas, kas cenšas izskaidrot sarežģītus notikumus bez zinātniska pamatojuma. Viena no tēmām, kurā atšķiras sabiedrības uzskati, ir vakcinācijas nepieciešamība. Citi vakcināciju uztver kā dzīvības glābēju, bet citi – par risku veselībai. Psihologs un grupu psihoterapeits Gints Kapenieks piedāvā uz šo paraudzīties no evolūcijas perspektīvas, uzsverot, ka cilvēka domāšana un pasaules uztvere veidojusies pavisam citos apstākļos nekā tādos, kādos dzīvojam šodien.
“Te jāskatās no tāda evolūcijas cilvēku viedokļa. Principā tādā vidē, kādā mēs tagad dzīvojam, tas nav sen. Tas ir 100, 150 gadi apmēram. Ja mēs ņemam to mūsu evolūciju, kaut kādā 2000 gadu laikā, tad ir kā – mēs esam dzīvojuši nelielās grupas – 20–30 cilvēki. Tas mūsu sociums bija ļoti ierobežots, tā informācija bija ierobežota un tad daudz maz viss bija skaidrs,” stāsta psihologs Gints Kapenieks.
“Sākotnēji tas bija šamanisms, kas visu izskaidroja, tad bija kristietība kaut kādā mērā, kas visu pateica, tad bija noteiktība. Viss bija tāds, tāda skaidra kastīte, kurā mēs dzīvojam,” skaidro Kapenieks.
Mūsdienās informācijas apjoms ir milzīgs, un cilvēka smadzenēm to pilnībā apstrādāt ir gandrīz neiespējami. Šī pārbagātība pārsniedz mūsu kognitīvās spējas, radot nenoteiktību, apjukumu un iekšēju spriedzi. Līdz ar to pieaug trauksme un bailes, jo pasaule šķiet arvien sarežģītāka un grūtāk saprotama. Lai ar to tiktu galā, cilvēks dabiski cenšas vienkāršot realitāti, veidojot savu “kastīti” – saprotamu, strukturētu pasaules redzējumu, kas sniedz drošības un kontroles sajūtu.
“Kaut kādos brīžos arī ir informācijas vakuums. Kaut vai nesen, kad mums bija Covid epidēmija, mums bija informācijas vakuums. Kaut kas tika slēpts, kaut kas tik nepateikts. Un, lai būtu tā drošība, tad mēs tajā jomā veidojam šo te ‘kastīti”, lai jūtamies droši,” stāsta Kapenieks.
“Ir svarīgi, lai tā kastīte ir pēc iespējas plašāka, draudzīgāka, labvēlīgāka arī citām kastītēm. Lai nav tā situācija arī tad, kād bija pandēmijas laikā. Apmēram, visiem vajag vakcinēties un tie, kas to nedara – tie ir sliktie,” uzsver psihologs.
“Viens no baušļiem, neveido elkus no cilvēkiem, nepielūdz viņus. Man kaut kā gribās teikt – par visu vajag šaubīties. Par jebkuru autoritāti vajag šaubīties. Nav tā, ka ir absolūtas taisnības, katram ir kaut kāda sava taisnība,” saka Kapenieks.
“Te ir stāsts par kritisko domāšanu, jāsaliek no daudziem aspektiem kopā un jāveido ir kaut kādu savu redzējumu. Ir svarīgi atrast līdzsvaru, te arī var būt tas stāsts, kas es no tās informācijas pārbagātības, ka es beigās sajūku prātā,” viņš turpina.
Psihologs uzsver, ka, lai veidotu pēc iespējas objektīvāku izpratni par kādu tematu, ir būtiski meklēt informāciju dažādos avotos, nepaļaujoties tikai uz vienu skatījumu. Tikpat nozīmīgs ir arī dialogs – atklāta viedokļu apmaiņa, kas ļauj ieraudzīt situāciju no dažādām perspektīvām.
“Mēs esam dažādi. Tas mūsu temperements, un tas, kas uzliekās virsū, kādā vidē mēs esam. Un tad pa kādu ceļu mēs aizejam, vai pa līdzsvarotu, ka mēs to dzīvi uztveram ar optimismu, humoru, pat tajā sliktajā saskatām komēdiju,” stāsta Kapenieks.
Apkārt notiekošais un vēlme visu uzzināt rada trauksmi, un tas var kļūt par pamatu dažādām garīgām saslimšanām. Neizpratne bieži rada spriedzi, kas var pāraugt arī agresijā – kā reakcijā uz to, ko nespējam izskaidrot vai kontrolēt.
“Varbūt jāpieņem mūsu ierobežotība, ka, tik, cik mums ir smadzeņu apjoms, tas kaut kāds kilograms 200 līdz 400. Tik, cik mēs tur varam apstrādāt, tik mēs varam. Jāsaprot, ka pasaule ir neierobežota, bezgalīga,” norāda psihologs.
Runājot par iekšējo līdzsvaru un attieksmi pret dzīvi, psihologs akcentē arī apzinātības nozīmi.
“Tas ir ceļš, no Dao, tas ir ceļš, Ja tu uz to ceļu uzkāp, Tu to ceļu veido. Apzinātības ceļu,” saka Kapenieks.
Kopumā Gints Kapenieks uzsver, ka cilvēka ticība sazvērestības teorijām ir cieši saistīta ar mūsu evolūcijas pieredzi, ierobežoto informācijas apstrādes spēju un dabisko vajadzību pēc drošības un skaidrības.
