“Veselības kompass”: Vai sāpes mēnešreižu laikā ir jāpieņem kā norma?

27 gadus vecā Anna Atslēga endometriozes diagnozi saņēma tikai pagājušā gada decembrī, lai gan ar slimības simptomiem, tostarp ļoti spēcīgām menstruāciju sāpēm, nācies sadzīvot kopš 14 gadu vecuma. Viņa atzīst, ka par savu pieredzi runāt publiski nav bijis viegli, tomēr cer, ka viņas stāsts mudinās arī citas sievietes savlaicīgi meklēt palīdzību.

Endometrioze ir hroniska ginekoloģiska slimība, kas var izraisīt spēcīgas menstruāciju un iegurņa sāpes, kā arī ietekmēt auglību. Slimība var būtiski ietekmēt sievietes ikdienu un emocionālo pašsajūtu, turklāt tās diagnosticēšana nereti ir sarežģīta.

Anna stāsta, ka pirmās izteiktās problēmas sākās jau pusaudža vecumā. Viņai bija ļoti stipras menstruāciju sāpes, taču apkārtējie tās skaidroja kā normālu pusaudža organisma reakciju.

“Kad tu esi pilnīgi jauns un tu īsti nesaproti, kas ar tevi notiek, jo, piemēram, katras mēnešreizes tev ir tik stipras un sāpīgas, ka tu guli tualetē pie poda, tev tā diena ir pilnīgi norakstīta. Visur, kur tu ej, visi saka, ka tas taču ir normāli, tu esi meitene, visādas pārmaiņas notiek organismā, bet patiesībā tā tam īsti nevajadzētu būt,” stāsta Anna.

Gadu gaitā viņa meklējusi palīdzību pie dažādiem speciālistiem, tostarp endokrinologiem un ginekologiem. Tikai pagājušajā gadā Anna vairāk pievērsusies iespējai meklēt speciālistu, kurš palīdzētu noskaidrot ilgstošo simptomu cēloni. Viņa norāda, ka būtisku atbalstu saņēmusi no sava ginekologa.

Šobrīd Anna strādā par medmāsu Norvēģijā, taču ārstēšanos turpina Latvijā. Viņa stāsta, ka slimība ietekmē arī ikdienas aktivitātes – ir dienas, kad trūkst spēka pat piecelties no gultas. Pamazām viņa iemācījusies vairāk ieklausīties savā pašsajūtā un nepieciešamības gadījumā palikt mājās, nevis doties uz darbu.

Endometrioze ietekmē arī attiecības un intīmo dzīvi. Anna norāda, ka par šo slimības aspektu sabiedrībā tiek runāts maz, tādēļ īpaši svarīga ir partnera sapratne un emocionāls atbalsts.

“Neviens nerunā arī par partnerattiecībām un cik tas ļoti to ietekmē, un par visādām domām, kas tev rosās galvā – vai tu vispār kādreiz ar savu diagnozi varēsi tikt pie bērna vai no jebkāda cita,” stāsta Anna.

Anna atklāti runā arī par ilgstošām grūtībām ar svara samazināšanu, matu izkrišanu un emocionālām pārmaiņām. Viņa uzsver, ka ilgstoša dzīvošana ar sāpēm un neskaidrību par veselību ietekmējusi arī viņas emocionālo pašsajūtu.

Endometriozes diagnosticēšanai ārsti izmanto dažādas metodes, un konkrētā diagnostika atkarīga no pacientes simptomiem un klīniskās situācijas. Anna savā pieredzē min arī laparoskopisku operāciju, kas var tikt izmantota endometriozes diagnosticēšanai un ārstēšanai.

Viņa cer, ka, runājot par savu pieredzi, palīdzēs citām sievietēm neuzskatīt ļoti stipras menstruāciju sāpes par normu un nepieciešamības gadījumā meklēt medicīnisku palīdzību.

Endometriozi pilnībā izārstēt pašlaik nevar, taču ir pieejamas ārstēšanas iespējas, kas var palīdzēt kontrolēt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Annas pieredze liecina, ka ceļš līdz diagnozei var būt ilgs, tādēļ būtiska ir gan pašas sievietes uzņēmība meklēt palīdzību, gan apkārtējo un mediķu atbalsts.