Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
Latvija,
28. Oktobris
Kā aģentūrai LETA sacīja Abu Meri, demisijas pieprasījums viņam bija pārsteigums. Ministrs atgādināja, ka nepieciešamība pēc papildu finansējuma veselības nozarei nav nekas jauns – tas vajadzīgs gan arodbiedrības izvirzīto prasību izpildei, gan kopumā nozarei. Politiķis sacīja, ka katram sociālajam partnerim, tostarp ārstiem, māsām, ārstu biedrībām un pacientu organizācijām, ir savas un ne vienmēr vienādas prasības. Tāpēc viņš nevar kļūt, piemēram, tikai par “mediķu ministru” – visu partneru vēlmes ir jāsalāgo.
Abu Meri norādīja, ka ir darījis un darīs visu iespējamo atbilstoši budžeta iespējām, lai nodrošinātu atalgojuma paaugstināšanu, īpaši zemāk un vidēji atalgotajām ārstniecības personu grupām.
Pēc ministra teiktā, Veselības ministrija (VM) Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdēs jau ir prezentējusi aprēķinus, noteikusi prioritātes un pieprasījusi atalgojuma palielināšanai papildu finansējumu. Tomēr lēmumi par papildu finansējumu ir atkarīgi no kopējām valsts budžeta iespējām.
Abu Meri arī vērsa uzmanību, ka šī brīža valdībā kopumā vēl nenotiek diskusijas par 2027. gada valsts budžetu. Tādēļ viņš nesaredz pamatojumu tam, kāpēc demisijas pieprasījums izteikts tieši šajā brīdī saistībā ar prasībām nākamā gada budžetam. Viņš izteica bažas, vai viņa demisijas gadījumā cits viņa amata pienākumu pildītājs vispār līdz vēlēšanām aktualizētu arodbiedrības prasības par atalgojuma palielināšanu, norādot, ka viņš patlaban aktīvi iestājas par šo prasību īstenošanu.
Runājot par LVSADA plānoto protesta akciju, ministrs pieļāva, ka pikets var būt labs veids, kā pievērst uzmanību nepieciešamībai palielināt finansējumu veselības aprūpei, īpaši laikā pirms vēlēšanām. Viņš arī neizslēdza iespēju pats piedalīties protesta akcijā, lai kopā ar nozares pārstāvjiem aktualizētu nepieciešamību pēc lielāka finansējuma veselības aprūpei.
Jau vēstīts, ka LVSADA padome nolēmusi uzturēt prasību 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, organizēt protesta akciju – piketu pie Ministru kabineta -, kā arī pieprasīt Abu Meri demisiju.
Arodbiedrība pieprasījusi 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu ne mazāk kā par 30%, nepieciešamo finansējumu iekļaujot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos.
Pieprasīts pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī ieviest regulāru darba samaksas pārskatīšanas mehānismu.
VM arodbiedrību septembrī informējusi, ka darba samaksas paaugstināšanai par 25,4% nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Tikšanās dalībnieki atzina situācijas nopietnību, tomēr netika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un netika noteikts turpmākās rīcības plāns vai lēmuma pieņemšanas termiņš.
Ministru kabineta atbildes projektā par 2027. gada valsts budžetu atzīta veselības nozarei nepieciešamā papildu finansējuma vajadzība 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība. Projektā nav noteikts faktiski piešķiramais finansējums, atzīmē LVSADA.
Arodbiedrība nolēmusi organizēt pie Ministru kabineta protesta akciju – piketu -, ievērojot likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasības. LVSADA birojam uzdots veikt protesta akcijas sagatavošanas un pieteikšanas darbus, apzināt iespējamos dalībniekus, informēt LVSADA arodorganizācijas un biedrus, kā arī aicināt piedalīties sadarbības partnerus, citas arodbiedrības, veselības nozares profesionālās organizācijas un pacientu organizācijas.
Līdztekus LVSADA padome nolēmusi izteikt neuzticību veselības ministram Abu Meri un pieprasīt viņa demisiju, norādot uz nespēju panākt konkrētu, pietiekamu un finansiāli nodrošinātu valdības lēmumu veselības aprūpes krīzes novēršanai.
LVSADA padomes lēmumā norādīts, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais mērķis 2027. gadā veselības aprūpes valsts finansējumam sasniegt 6% no IKP netiks izpildīts. Nav ieviesta arī pamatnostādnēs paredzētā ārstniecības personu mērķa algu ikgadējā indeksācija atbilstoši darba samaksas pieaugumam valstī.
Ja valdība nepieņems konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus par veselības aprūpes finansējumu un visu nozarē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, LVSADA birojam uzdots sasaukt ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par turpmākajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kolektīvo interešu aizstāvības pasākumiem.
LVSADA uzsvērusi, ka Eiropas Komisijas šī gada ziņojumā par Latviju konstatēts nepietiekams veselības aprūpes publiskais finansējums un būtisks cilvēkresursu trūkums. Latvijā ir 3,4 ārsti un 4,2 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar attiecīgi 4,3 ārstiem un 7,6 māsām vidēji Eiropas Savienībā, turklāt vairāk nekā 40% ārstu un māsu ir 55 gadus veci vai vecāki.
