Aizputes kultūras namā atgriezies Toras fragments no bijušās sinagogas

Aizputes kultūras namā šā gada septembrī atgriezies Toras fragments, kas vēsturiski saistīts ar ēku, kura bijusi ebreju lūgšanu nams – sinagoga. 19. un 20. gadsimta mijā tapušais fragments ir līdz šim vienīgais zināmais saglabājies Aizputes sinagogas piederums.

Fragments ilgus gadus glabājies Ceļdomu ģimenes bibliotēkā. 20. gadsimta 70. gados kāds to ģimenes tēvam, kurš bijis muzikants, esot devis, lai pergamentu izmantotu kā bungu plēvi. Vēlāk Ceļdomu ģimenes pēcteči artefaktu nodeva starpnozaru mākslas grupai SERDE, kas Aizputē pētījusi ebreju kopienas vēsturi.

Aizputes ebreju kopienas vēstures izpēte SERDE aizsākās 2005. gadā ar ekspedīciju “Folklora pilsētā”. Tās laikā tika apkopotas vietējo iedzīvotāju atmiņas un stāsti par pilsētas vēsturi, tostarp par ebreju kopienu pirms Otrā pasaules kara un tās iznīcināšanu holokaustā.

Apkopotās mutvārdu liecības 2008. gadā publicētas izdevumā “Aizputnieku stāsti par ebrejiem”, bet 2012. gadā izdotas arī angļu valodā. 2020. gadā materiāli apkopoti atkārtotā izdevumā “Stāsti par ebrejiem Aizputē”.

Toras fragments tagad apskatāms Aizputes kultūras nama tradīciju zālē Atmodas ielā 16. Šī ēka vēsturiski bijusi mazā sinagoga, kas bija atvērta ikdienā, savukārt blakus esošā lielā sinagoga tika izmantota sabatā un reliģiskajos svētkos.

Toras fragmenta noformēšanu un eksponēšanu veica Varis Bitenieks, bet teksta pārskatīšanā palīdzēja Arturs Hansons.