Iza, Izabella
Latvija,
13. Septembris
Mākslīgais intelekts maina darba tirgu ātrāk nekā izglītības sistēma spēj tam pielāgoties. Profesijas, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita drošas, arvien vairāk mainās, bet pieprasījums aug pēc speciālistiem, kuri spēj izmantot tehnoloģijas, pieņemt sarežģītus lēmumus un strādāt ar cilvēkiem. Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas prorektors administratīvajā darbā un ekonomikas eksperts Andrejs Cinis atklāj pēc viņa domām profesijas, kas tik pieprasītas nākotnē.
Pirms dažiem gadiem “prompt engineering” jeb prasme precīzi formulēt uzdevumus mākslīgā intelekta rīkiem bija šaura tehnoloģiju entuziastu joma. Šobrīd mākslīgais intelekts jau tiek izmantots programmēšanā, medicīnā, uzņēmumu vadībā un daudzās citās nozarēs. Tas nenozīmē, ka roboti aizstās visus darbiniekus.
Pasaules Ekonomikas forums norāda, ka tehnoloģiju attīstība vēsturiski ir radījusi vairāk darbvietu nekā likvidējusi, tomēr būtiski mainās prasības pret darbinieku prasmēm. Saskaņā ar ziņojumu “Future of Jobs Report 2025” līdz 2030. gadam aptuveni 39% darbinieku būs nepieciešams būtiski papildināt savas pamatprasmes.
Darba tirgū arvien svarīgāka kļūst nevis viena konkrēta profesija uz visu mūžu, bet spēja regulāri mācīties un pielāgoties.
Mākslīgā intelekta inženieri ir starp pieprasītākajiem tehnoloģiju speciālistiem pasaulē. Viņi izstrādā sistēmas, kas nodrošina čatbotu darbību, autonomos transportlīdzekļus un datu analīzes risinājumus.
Pieaugot uzņēmumu ieguldījumiem mākslīgajā intelektā, palielinās arī pieprasījums pēc cilvēkiem, kuri prot veidot un uzlabot šīs sistēmas.
ASV šādu speciālistu atalgojums var sasniegt vairāk nekā 200 tūkstošus dolāru gadā, savukārt Eiropā īpaši pieprasīti tie ir lielajos tehnoloģiju centros.
Līdz ar tehnoloģiju attīstību pieaug uzmanība cilvēku labbūtībai darba vidē. Organizāciju psihologi palīdz uzņēmumiem mazināt izdegšanu, uzlabot komunikāciju un veidot efektīvāku darba kultūru.
Lai gan mākslīgais intelekts var analizēt datus un sniegt ieteikumus, tas nevar aizstāt cilvēka spēju saprast emocijas, motivāciju un attiecības starp cilvēkiem.
Jo vairāk uzņēmumu un valsts iestāžu pakalpojumu nonāk digitālajā vidē, jo lielāka kļūst nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem.
Kiberuzbrukumu skaits un sarežģītība turpina pieaugt, tāpēc uzņēmumi arvien vairāk iegulda sistēmu aizsardzībā. Eiropā pieprasījumu pēc šiem speciālistiem papildus veicina arī stingrākas kiberdrošības prasības.
Mūsdienās vērtība nav tikai datos, bet spējā tos izmantot lēmumu pieņemšanai. Datu zinātnieki analizē lielus informācijas apjomus un palīdz uzņēmumiem prognozēt tendences un pieņemt stratēģiskus lēmumus.
Mākslīgais intelekts automatizē daļu datu apstrādes, taču cilvēka spēja interpretēt rezultātus un saprast to nozīmi joprojām ir būtiska.
Pāreja uz atjaunojamo enerģiju palielina pieprasījumu pēc inženieriem, kuri strādā ar saules un vēja enerģiju, elektrotransportu un viedajiem elektrotīkliem.
Īpaši liels pieprasījums pēc šiem speciālistiem ir Eiropā, kur valstis investē enerģētikas pārmaiņās un klimata mērķu sasniegšanā.
Robotika vairs nav tikai rūpnīcu automatizācija. Cilvēkveidīgi roboti, autonomas noliktavas un droni arvien vairāk tiek izmantoti lauksaimniecībā, būvniecībā, enerģētikā un glābšanas darbos.
Šajā jomā nepieciešami gan inženieri, gan speciālisti ar praktiskām tehniskām zināšanām.
Sabiedrības novecošana palielina nepieciešamību pēc ārstiem, medicīnas māsām, fizioterapeitiem un citiem aprūpes speciālistiem.
Lai gan mākslīgais intelekts jau palīdz slimību diagnostikā un medicīnisko attēlu analīzē, tas nevar uzņemties atbildību par ārstniecības lēmumiem un aizstāt cilvēka kontaktu ar pacientu.
Mākslīgais intelekts visvairāk ietekmē profesijas, kurās ir daudz atkārtojamu un standartizētu uzdevumu.
Automatizācija jau maina klientu apkalpošanu, mazumtirdzniecību, tulkošanu, grāmatvedību un daļu digitālā mārketinga darbu.
Piemēram, čatboti pārņem vienkāršākos klientu jautājumus, bet automatizētas sistēmas spēj apstrādāt lielu daudzumu dokumentu vai datu.
Tomēr tas nenozīmē, ka šīs profesijas izzudīs pilnībā. Mainīsies darba saturs — mazāk būs rutīnas uzdevumu, bet vairāk būs nepieciešama stratēģiska domāšana, radošums un spēja pieņemt lēmumus.
Eksperti norāda, ka nākotnes darba tirgū priekšrocības būs tiem, kuri spēs sadarboties ar tehnoloģijām, nevis konkurēt ar tām.
Cinis norāda, ka izvēloties profesiju, arvien svarīgāk ir jautāt ne tikai “ko es gribu darīt?”, bet arī — 1) vai šo darbu var pilnībā automatizēt; 2) vai tajā nepieciešama cilvēka spriestspēja un atbildība; 3) vai esmu gatavs regulāri papildināt savas zināšanas. Darba tirgus turpinās mainīties, un konkrētu profesiju saraksts pēc pieciem vai desmit gadiem var būt citāds. Taču viena prasme, visticamāk, saglabās nozīmi — spēja pielāgoties.
Mākslīgais intelekts neaizstās visus darbiniekus, taču cilvēki, kuri prot izmantot mākslīgo intelektu, arvien biežāk aizstās tos, kuri to neprot.
