Erna, Evita, Eva
Latvija,
12. Septembris
Lai gan lilijas tiek uzskatītas par salīdzinoši viegli audzējamām, tieši šķietami nenozīmīgas kļūdas visbiežāk nosaka, vai vasarā tās priecēs ar bagātīgu ziedēšanu vai cīnīsies ar puvēm, kaitēkļiem un vāju augšanu. Ilggadējā liliju audzētāja Maruta Audare, kuras dārzā aug aptuveni 150 dažādu šķirņu, stāsta, ka visbiežāk cilvēki kļūdās jau pašā sākumā – izvēloties nepiemērotu vietu.
“Lilijas nedrīkst stādīt ēnā. Tām galvenokārt jāaug saulē,” uzsver audzētāja. Arī pašas dārzā viņa pārliecinājusies, ka pusēnā iestādītās lilijas daudz biežāk cieš no gliemežiem un puvēm.
Ne mazāk svarīga ir arī augsne. Lilijām patīk irdena, labi drenēta augsne, kurā neuzkrājas lieks mitrums. Maruta Audare iesaka pavisam vienkāršu pārbaudi – izrokot bedri un ielejot tajā spaini ūdens, tam aptuveni pusstundas laikā vajadzētu iesūkties zemē.
“Ja ūdens stāv, tā nav piemērota vieta lilijām. Ziemā no lieka mitruma sīpoli var aiziet bojā,” viņa skaidro.
Ne visas lilijas ir vienlīdz viegli audzējamas. Ja dārzā lilijas tiek stādītas pirmo reizi, audzētāja iesaka izvēlēties OT hibrīdus.
“Tie nav tik kaprīzi un ir vieglāk audzējami. Austrumu lilijas ir daudz prasīgākas – tām nepieciešama aizvēja vieta, bieži vien arī piesegšana ziemā,” viņa saka.
OT hibrīdi ir Austrumu un trompetliliju krustojums. Tie labi pielāgojas dažādiem augšanas apstākļiem, turklāt priecē arī ar patīkamu aromātu, lai gan tas nav tik intensīvs kā Austrumu lilijām.
Savukārt īpaši izteikta smarža piemīt trompetlilijām. Kā piemēru audzētāja min šķirni ‘Regale’, kas gan uz izstādes laiku jau bija noziedējusi.
Mūsdienu liliju šķirņu daudzveidība pārsteidz pat pieredzējušus dārzkopjus.
“Krāsu gamma ir ļoti plaša. Ir pat gandrīz melnas lilijas,” stāsta audzētāja.
Viens no šī brīža jaunumiem ir šķirne ‘Tropic Dragon’ – tumši sarkans zieds ar zaļganu apmalīti, kas piesaista uzmanību ar savu neparasto izskatu.
Taču, lai arī šķirņu daudzveidība ir iespaidīga, viens no biežākajiem jautājumiem, ko dzird audzētāji, ir par liliju krāsu maiņu. Maruta Audare skaidro, ka veselai lilijai krāsa nemainās.
“Ja zieds kļūst svītrains vai izskatās citādi nekā iepriekš, tas visbiežāk liecina par vīrusslimību.”
Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka dārzā uzziedējusi citas krāsas lilija, taču bieži vien vainīgi ir grauzēji, kas sīpolus pārvieto uz citu vietu.
Šī vasara liliju audzētājiem nav bijusi viegla. Pēc jūnija karstuma sekoja vēsāks un lietaināks periods, un tas ietekmējis arī ziedēšanas laiku.
“Labākais laiks izstādei būtu bijis pirms nedēļas. Tad būtu bijis daudz vairāk, ko parādīt cilvēkiem,” atzīst audzētāja.
Viņa skaidro, ka karstās dienās lilijas nozied ievērojami ātrāk, tāpēc katru gadu precīzi paredzēt ziedēšanas laiku ir gandrīz neiespējami.
Lai pasargātu sīpolus no pārkaršanas, viņa iesaka ap lilijām stādīt zemākus augus. Tie aizēno augsni un palīdz uzturēt vienmērīgāku temperatūru, savukārt liliju galotnēm joprojām jāatrodas saulē.
Maruta Audare savā dārzā izmēģina arī dzintarskābi.
“Pēdējos divus gadus apsmidzinu augus ar dzintarskābi. Esmu novērojusi, ka tā palīdz augiem kļūt izturīgākiem.”
Viņa uzsver, ka dzintarskābe nav inde, tomēr, pēc viņas pieredzes, tā palīdz augiem labāk uzņemt barības vielas. Audzētāja stāsta, ka pēdējos divus gadus dārzā iztikusi bez ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem un līdzīgu pieeju izmanto arī citām kultūrām.
Marutas Audares kolekcijā ir ap 150 liliju šķirņu, bet šī gada izstādē Liepājas Latviešu biedrības namā apskatāmas aptuveni 42 no tām. Līdzās viņas audzētajiem ziediem izstādē piedalās arī Solvita Erniņa no Rīgas un Inguna Vālodze no Aizputes.
Apmeklētāji var iepazīt dažādu grupu lilijas – no elegantajām trompetlilijām līdz smaržīgajām Austrumu lilijām un iespaidīgajiem OT hibrīdiem. Ekspozīcijā apskatāmas arī dienlilijas, bet viena no šī gada izstādes rotām ir pildītā lilija ‘Blizzard’, kas Latvijas Nacionālā dabas muzeja izstādē atzīta par gada skaistāko liliju.
Izstāde Liepājas Latviešu biedrības namā būs apskatāma līdz 1. augustam, un ieeja tajā ir bez maksas.
Ļoti skaisti! Baltās lilijas ir manas mīļākās.