Kurzemē pieaug atklāto zvejas pārkāpumu skaits; kontrolei piesaistīs pašvaldības policiju.

Lai gan pēc Valsts vides dienesta datiem pēdējos divdesmitpiecos gados nelegālo zvejas rīku skaits Latvijā ir būtiski mazinājies, cīņa ar maluzvejniecību turpinās. Tehniskais aprīkojums uzlabojas ne tikai inspektoriem, bet arī nelegālā rūpala pārstāvjiem. Tā kā akūti trūkst inspektoru, Kurzemē reidos plānots doties arī pašvaldības policijai.

Dienvidrietumu reģionālās Vides pārvaldes zvejas kontroles daļas vadītājs Ruslans Pečulis skaidro: “Regulāri parādās tīkli niedrēs — tādas taciņas iemītas, un tajā taciņā tad liek tīklus iekšā.”

Kopā ar Valsts vides dienesta inspektoriem apsekojam Durbes ezeru. Lielāko daļu darba  viņi pavada reidos uz ūdens, bet pārējais tiek veltīts datu pārbaudei. Katrs pamanītais zvejas rīks tiek reģistrēts Latvijas zivsaimniecības informācijas un kontroles sistēmā.

Šajā reidā Durbes ezerā pārkāpumi netika konstatēti. Taču kopumā situācija nav tik pozitīva. Pagājušajā gadā Dienvidkurzemes novadā un Liepājā veiktas 127 pārbaudes, kurās konstatēts 31 pārkāpums. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā veiktas 93 pārbaudes un atklāti jau 36 nelegālas darbības. 

Dienvidrietumu reģionālās Vides pārvaldes zvejas kontroles daļas vadītājs Ruslans Pečulis par pārkāpumiem: “Visbiežākie pārkāpumi ir makšķerēšanas pārkāpumi, tie varētu sastādīt aptuveni 95% no visiem pārkāpumiem, kas mums ir. Ja runājam par Dienvidkurzemi un Liepāju, tad vidēji 25% līdz 30% gadījumu mēs konstatējam kādu pārkāpumu — vai tas ir makšķerēšanas pārkāpums, vai tas ir zvejas pārkāpums.”

Maluzvejniecība ietekmē  ne tikai zivju resursus valstī, bet arī kvalificētu uzskaiti. Zinātnieki balsta aprēķinus legālās nozvejas datos, tāpēc nelegāli iegūtās zivis rada kļūdainu priekšstatu par populāciju. 

Valsts zinātniskā institūta BIOR vadošā pētniece Ruta Medne stāsta: “Katrs maluzvejnieks paņem kaut kādu zivi un mēs viņu vairs nevaram ne uzskaitīt, ne saskaitīt. Un arī ļoti bīstami, ja šīs zivis – teiksim, lašus pirmsnārsta laikā, uz nārstu migrējošos lašus – ķer. Tas nozīmē, ka tas lasis nedod pēcnācējus, viņiem nebūs vairs nākamās paaudzes.”

Kvalitatīvai kontrolei ar pieciem Valsts vides dienesta inspektoriem visā Kurzemē nepietiek, tāpēc uzraudzībā turpmāk iesaistīsies arī Liepājas pašvaldības policija. Ar Zivju fonda un pašvaldības finansējumu tā iegādāsies savu pirmo dienesta laivu patrulēšanai Liepājas ezerā un jūras piekrastē. 

Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš par jauno laivu: “Būs arī eholote, lai varētu pārbaudīt, vai ir tīkli ūdenī, vai nav ūdenī zem līmeņa, un arī aprīkojums, lai varētu atpazīt, ka tā ir policijas laiva.”

Laivas iegādes projekta kopējās izmaksas ir divdesmit trīs tūkstoši trīs simti divdesmit divi eiro. No šīs summas divdesmit tūkstošus sedz Zivju fonds, bet atlikušo daļu – pašvaldība.