Sudrabkaijas Liepājā arvien biežāk cilvēkiem atņem ēdienu (1)

Liepājā un citviet Latvijas piekrastes pilsētās aizvien vairāk jūtama kaiju klātbūtne. Putni kļuvuši tik drosmīgi, ka mēdz atņemt pārtiku pilsētas iedzīvotājiem un kafejnīcu apmeklētājiem, kā arī bojā uzņēmumu īpašumus. Kamēr iedzīvotāji un tirgotāji meklē risinājumus, Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka cīņa ar sekām nelīdzēs un galvenā uzmanība jāpievērš preventīviem pasākumiem.

Liepājas ielās, parkos un āra terasēs sudrabkaiju uzbrukumi cilvēkiem pārtikas dēļ kļuvuši par ikdienu. Pilsētnieki atzīst, ka drošībā nevar justies nekur, kur atrodas ēdiens.

Liepājniece Laura stāsta par savu neseno sadursmi ar kaijām: “Ir bijis tāds gadījums, kad mēs ar mazo staigājām pa lauku, nopirkām tur paēst – izrāva no rokām vienkārši ārā, un vakar arī gandrīz paliku bez hotdoga, izdevās nosargāt.”

Arī liepājnieks Linards ir saskāries ar negantajām kaijām: “Ir bijuši gadījumi, ir redzēts – kaut kas atstāts uz galda, piemēram, terasē, kaija paņem, nozog. Piemēram, arī Pētertirgū ar bulciņu rokās tu nevari būt drošībā.”

Arī liepājniece Laima stāsta: “Kafejnīcā nāk virsū tā kā tādi lietuvēni, rauj no rokām, nesaprot valodu – arī visādi lamājamies, rājamies, viņas nesaprot. Ļoti daudz ir savairojušās viņas. iemanījušās. Cilvēki ēd, un kāpēc lai viņas neēstu, vai ne?”

Cīņa ar putniem ietekmē arī ēdināšanas uzņēmumus. Kafejnīcu īpašnieki spiesti kompensēt putnu nozagtās maltītes un investēt atkritumu tvertņu slēdzenēs.

Kafejnīcas “Dzintara boulings” vadītājs Jānis Riekstiņš apgalvo: “Cilvēks pat nevar aiziet uz tualeti, pagriezt galviņu, paskatīties, vai bērns kaut kur palicis attālāk, jo tiek viss no šķīvja paņemts un arī tiek bojātas terases, visas vasaras marķīzes un tā tālāk, ļoti traki. Ir nozagtas karbonādes, ir puse picas aiznesta, un līdz ar to tie ir mūsu izdevumi, jo mēs cilvēkam uzsaucam jaunu.”

Arī restorānu un kafejnīcu tīkla “Tiamo grupa” mārketinga vadītāja Madara Kandevica stāsta: “Katru vasaru ir vairāki gadījumi, kad putni nozog ēdienu un nobiedē apmeklētājus. Līdz šim neesam domājuši lūgt palīdzību no pašvaldības vai citām iestādēm, bet mēs novērtētu, ja pilsētai atrastos iespēja iesaistīties, informatīvi brīdinot pludmales viesus par putniem vai citā veidā palīdzot aizgaiņāt nelūgtās viešņas – kaijas.”

Speciālisti norāda, ka problēmas pamatā ir tieši sudrabkaiju skaita pieaugums, ko veicina pilsētas ģeogrāfiskais novietojums.

Ornitologs Arturs Bilerts informē: “Ir jāsaprot to, ka šie putni nav medījamie putni – tos nedrīkst ne šaut, ne medīt. Un ļoti būtu ieteicams izlikt informatīvās zīmes, ka nedrīkst barot putnus noteiktā teritorijā, tādas zīmes, ka putni mēdz raut ārā ēdienu no rokām. Runājot par jumtiem, ir dažādi veidi, kā aizbaidīt no jumtiem – tiek likti speciāli lāzeri, tehniskās iekārtas, skaņu atbaidītāji un dažādi tīkli, bet atkal, diemžēl. Tie elektroniskie atbaidītāji brīžiem strādā tikai neilgu laiku, un vēlāk putni tāpat atgriežas.”

Savvaļas putni un to ligzdas vasarā ir likumiski aizsargātas, tāpēc to iznīcināšana nav pieļaujama, norādā Dabas aizsardzības pārvaldē.

Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Rihards Miķelsons galvo: “Visefektīvākais ir kaut kādi preventīvie pasākumi, kas šajā gadījumā novērš putnu iespēju izvēlēties konkrēto vietu ligzdošanai, kas būtu blakus tieši cilvēku mājokļiem, un to darīt vēl pirms vispār sākas ligzdošanas sezona. un tātad tas būtu novērst šo iespēju uzņemt brīvi barības vielas.”

Eksperti norāda, ka cīņa ar putniem pilsētā jāveic ilgtermiņā un iesaka tos apzināti nebarot, lai neveicinātu kaiju pieradumu pēc viegli iegūstamas pārtikas.