Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
Latvija,
28. Oktobris
Pēc jaunās direktīvas no 2028. gada jaunajām publiskajām ēkām, bet no 2030. gada visām jaunajām ēkām kopumā būs jābūt bezemisiju ēkām. Turpmāk jaunās ēkas būs jāprojektē tā, lai maksimāli izmantotu saules enerģijas potenciālu, nodrošinātu automatizētu iekštelpu klimata kontroli, hidraulisko balansu apkures sistēmās un atbilstību iekštelpu vides kvalitātes standartiem.
“Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunu instrumentu izstrādes, lai varētu nodrošināt papildu atbalstus iedzīvotājiem, kas vēlas veikt renovācijas darbus. Šobrīd ir pieejams arī ALTUM atbalsts dažādiem remontdarbiem, kur mēs arī iesakām paskatīties uz ēku sadalot darbus dažādos soļos. Proti, sākt ar to, ka varbūt nomaina jumtu vai nosiltina kādu sienu, un tad var veikt arī daļēju aizņēmumu, kas ir izdevīgāks ar fiksētu procentu likmi ALTUM ar zemu izmaksu kredītam,” saka Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Ābelniece.
Liepājā šobrīd atjaunota trešdaļa no padomju laika daudzdzīvokļu mājām. Ar Liepājas pieredzi daudzdzīvokļu māju atjaunošanā dalās pašvaldības pārstāvis Kārlis Beihmanis.
“Kopš 2007. gada, kad vēl nebija valsts atbalstu programmu, Liepājas pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem atbalstīja ēku energoefektivitātes pasākumus. Tad uzdevums bija tā, ka katrā no mikrorajoniem izveidot kādu piemēru, kādu atjaunotu ēku, lai pārējiem apkārtējiem kaimiņiem būtu ar ko salīdzināt. Pēc tam mēs pašvaldībā uz to varējām skatīties kā uz piemēru, ka tas ir izdevīgi,” saka Liepājas pašvaldības pārstāvis Kārlis Beihmanis.
“Tāpēc šī ēku energoefektivitāte iekļauj vairākus aspektus, kas ir gan tiešie, gan netiešie ieguvumi iedzīvotājiem. Un svarīgi tas, ka šie pasākumi paildzina ēku mūžu, kas, kā zināms, padomju okupācijas laikā celtajām ēkām bija apmēram 50 gadi. Tad, redzam tās problēmas, kas šobrīd ir šīm ēkām, tālāk veicot atjaunošanas pasākumus, mēs varam paildzināt šo ēku mūžu,” viņš norāda.
“Ne vienmēr iedzīvotāji tic pārvaldniekam, ne vienmēr iedzīvotāji tic pašvaldībai vai ministrijai, bet kam viņi skatās līdzi, tas ir rēķini draugiem, paziņām, kaimiņiem atjaunotajās mājās, vai arī ko saka mājas kontaktpersona vai citi kaimiņi,” saka Kārlis Beihmanis.
Latvijā energoefektivitātes kvalitātes kontrole notiek vairākos posmos. Projektēšanas laikā speciālisti izstrādā risinājumus atbilstoši normatīviem un saskaņo projektu būvvaldē, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Būvdarbu laikā autoruzraudzība un būvuzraudzība kontrolē, vai darbi tiek veikti atbilstoši projektam. Pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā sertificēts eksperts veic energoefektivitātes aprēķinu un izsniedz energosertifikātu, kas tiek reģistrēts sistēmā un ir obligāts nodošanai, pārdošanai vai izīrēšanai.
Daudzdzīvokļu mājas renovācijas process ir samērā ilgs un sastāv no vairākiem secīgiem posmiem, kas prasa rūpīgu plānošanu un sagatavošanos. Šajā laikā tiek izstrādāti projekti, kārtota dokumentācija un veikti sagatavošanās darbi.
“Šis viss process ir samērā ilgs – no pirmās sapulces līdz darbu uzsākšanai ir divi gadi. Pati būvniecība – gads, lielākām ēkām pusotrs gads,” saka būvniecības speciāliste.
Galvenie renovācijas darbi parasti ietver siltināšanu, logu un durvju nomaiņu, inženierkomunikāciju sakārtošanu, kā arī papildus uzlabojumus – balkonu atjaunošanu, kāpņu telpu remontu un pamatu stiprināšanu, ja nepieciešams.
Balkonu rekonstrukcija un stāvvadu nomaiņa lielākoties netiek iekļauta atbalsta programmās, jo šie darbi netiek klasificēti kā energoefektivitātes pasākumi. Līdz ar to uz tiem neattiecas finansējums, kas paredzēts siltināšanai, un izmaksas jāsedz īpašniekiem vai apsaimniekotājiem.
Māju apsaimniekotājam ir vistiešākais kontakts ar dzīvokļu īpašniekiem. Sarežģījumu gadījumā tieši apsaimniekotājs ir pirmais, kuram nākas iesaistīties situācijas risināšanā. No viņa profesionalitātes un komunikācijas prasmēm lielā mērā ir atkarīgs, vai mājas iedzīvotāji spēs vienoties par lēmumu veikt ēkas atjaunošanu.
“Pašam dzīvokļa īpašniekam būtu jāsaprot, ka māja, tāpat kā savs dzīvoklis, ir jātur kārtībā. Mēs ļoti labi zinām, cik maksā krāsas bundža, ja mums jāpārkrāso kaut kas iekšpusē vai jāpārlīmē tapetes. Savukārt, ja to pārnes uz kopīpašumu, dažbrīd ir sajūta, ka tas uz mani vairs neattiecas,” saka SIA “Labi nami” vadītājs Mārtiņš Pastors.
