Kūdras nozare brīdina par cenu kāpumu nodokļu dēļ

Viens no Latvijā nozīmīgākajiem dabas resursiem ir kūdra.  Kā norāda Kūdras asociācijā, nozare valsts budžetā ik gadu nodrošina vairāk nekā 80 miljonus eiro nodokļos. Pērnais gads nebija labvēlīgs slikto laikapstākļu dēļ, savukārt nākošgad paredzams, ka cenas paaugstināsies dabas resursu nodokļa dēļ.

Sausais pavasaris bijis labvēlīgs kūdras ieguves uzņēmumiem. Viens no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves uzņēmumiem ir “Compaqpeat”. Uzņēmumā ražo galvenokārt eksportam — 98% produkcijas tiek eksportēta uz 70 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Ķīna.

SIA “Compaqpeat” ražošanas vadītājs Raimondas Kosmačauskas stāsta: “Sākumā bija grūtāk, tad mēs sākām ar kūdru. Tagad liela daļa ir profesionāli substrāti, kas paredzēti puķu audzēšanai, dārzeņiem. Parasto produktu mēs nedodam, mēs provējam uzlabot kvalitāti un līdz ar to kvalitāti iedodam klientam.”

SIA “Compaqpeat” valdes loceklis Edijs Ločmelis norāda: “Ja no tāda valsts vai politikas viedokļa, tad droši vien zaļais kurss, visa Eiropas politika saistībā ar purviem, ar vēlmi samazināt kūdras patēriņu, kaut arī mums Latvijā tas politikas veidotāju viedoklis ir, ka kūdras ieguve ir jāsaglabā. Tā ir būtiska nozare Latvijā.”

Tā kā kūdras ieguve galvenokārt notiek reģionos, šie uzņēmumi ir nozīmīgi darba devēji. Otrs lielākais nozares pārstāvis “La Flora” ir lielākais darba devējs Jelgavas novadā.

“Tikai un vienīgi vietējais darbaspēks. Lai to nodrošinātu, protams, ir jānodrošina attiecīgs algu līmenis un arī sociālās garantijas. Protams, mēs konkurējam darba tirgū, bet nodokļu masa parāda, ka mums ir augsta vidējā alga,” apgalvo SIA “La Flora” valdes loceklis.

Ja pērn kūdras cenas cēlās slikto laikapstākļu dēļ, nākamgad to ietekmēs dabas resursu nodoklis. Tā likme no 2027. gada palielināsies piecas reizes, sasniedzot 3,5 eiro par tonnu līdzšinējo 70 centu vietā. “Compaqpeat” aprēķinājis, ka viņiem tas izmaksās vairāk nekā 270 tūkstošus eiro, savukārt uzņēmumam “La Flora” — vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.

Edijs Ločmelis saka: “Protams, mēs centīsimies iecenot to, lai gala klients par to samaksā, bet tas savukārt atsauksies puķu cenās vai salātu cenā.”

“Šis nodoklis ir adekvāts, manā izpratnē, jo līdz šim viņš bija vienkārši smieklīgs. Tomēr valstij ir no sava resursa jāsaņem. Tas ietekmē produkta cenu, jautājums ir par to, lai netiktu celti vēl kaut kādi cita veida nodokļi, kas attiecas uz nozari, tieši uz dabas resursu izmantošanu,” uzskata Uldis Ameriks.

Savukārt Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere norāda, ka nodokļi nav vienīgais faktors, kas ietekmē nozari: “Jau pašlaik daudz vairāk ietekmē ģeopolitiskā situācija, kas pasaulē valda, tas, kā ir cēlušās degvielas cenas, kā ir cēlušās šo materiālu cenas, jo plastmasas izstrādājumi, kas ir gatavoti kā plēves iepakošanai, nāk no tiem reģioniem, kur pašlaik notiek karš. Tas ļoti spēcīgi ietekmē pašizmaksu.”

Valstī darbojas 64 kūdras ieguves uzņēmumi. Pērn eksporta apjomi sasniedza vairāk nekā divus miljonus tonnu, ierindojot Latviju kūdras eksportētājvalstu augšgalā.