Iza, Izabella
Latvija,
13. Septembris
Ministru kabineta noteikumu projektā par suņu īpašnieku pienākumiem un tādu suņu turēšanu, kuri uzbrukuši cilvēkam vai citam dzīvniekam, joprojām saglabājušies vairāki būtiski trūkumi, uzskata nodibinājuma “Labdarības fonds Sofi” vadītāja Sindija Liepiņa.
Noteikumu projekts šobrīd nodots saskaņošanai ministrijās līdz 29. jūnijam. Tajā paredzētas prasības suņu īpašniekiem, tostarp obligātas apmācības pēc uzbrukuma incidentiem, kā arī vairāki drošības pasākumi.
Liepiņa norāda, ka regulējumā nav skaidri noteikts, kura institūcija apstiprinās apmācību programmas, uzraudzīs to kvalitāti un kontrolēs prasību izpildi. Tāpat neesot paredzēti pietiekami mehānismi gadījumiem, kad īpašnieki neievēro noteiktos pienākumus vai neiziet obligātās apmācības.
Pēc viņas teiktā, bez skaidras uzraudzības sistēmas pastāv risks, ka noteikumi kļūs par formalitāti, nevis efektīvu instrumentu atkārtotu uzbrukumu novēršanai.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas pārstāve pozitīvi vērtē to, ka projektā iekļautas normas par provocētiem uzbrukumiem. Tomēr viņa uzskata, ka joprojām nav pietiekami skaidri noteikta atbildības sadale starp konfliktā iesaistītajiem suņu īpašniekiem.
Liepiņa norāda, ka praksē mēdz būt situācijas, kad pie pavadas esošam sunim pieskrien bez uzraudzības palaists dzīvnieks un rezultātā notiek incidents. Šādos gadījumos būtu jāvērtē ne tikai sekas, bet arī notikuma cēloņi un katras iesaistītās puses rīcība.
Viņas ieskatā regulējumam būtu skaidrāk jāparedz visu iesaistīto pušu atbildības izvērtēšana, īpaši situācijās, kad konfliktu izraisījusi cita cilvēka vai dzīvnieka rīcība.
Liepiņa arī norāda, ka pēc suņa uzbrukuma paredzētajās apmācībās pārāk liels uzsvars likts uz paklausības apmācību, nevis konkrētu uzvedības problēmu risināšanu.
Pēc viņas teiktā, agresīvas uzvedības cēlonis bieži vien nav paklausības trūkums, bet gan bailes, stress vai citas uzvedības problēmas. Tādēļ efektīvāk būtu nodrošināt individuāli pielāgotu uzvedības korekciju, kas palīdz identificēt un novērst konkrētos problēmu cēloņus.
Vienlaikus viņa atzinīgi vērtē, ka saimnieku apmācību programmās paredzēts iekļaut jautājumus par suņu uzvedību, veselību, labturību un īpašnieka atbildību.
Kā vienu no pozitīvajām izmaiņām Liepiņa min prasību par pavadas izmantošanu. Sākotnējā projekta redakcijā bija paredzēts, ka sunim visu mūžu jāatrodas ne garākā par 1,5 metru pavadā, taču jaunākajā redakcijā noteikts, ka pavadai jābūt tādā garumā, kas ļauj nodrošināt efektīvu kontroli pār dzīvnieku.
Pēc viņas domām, šāda pieeja ir elastīgāka un ļauj vienlaikus nodrošināt gan sabiedrības drošību, gan suņa socializāciju un rehabilitāciju.
Kopumā “Labdarības fonds Sofi” uzskata, ka noteikumu projekts pēc publiskās apspriešanas kļuvis sabalansētāks, tomēr līdz tā pieņemšanai vēl būtu nepieciešams novērst vairākus būtiskus trūkumus.
Organizācija uzsver, ka sabiedrības drošību nevar nodrošināt tikai ar aizliegumiem un ierobežojumiem. Lai mazinātu suņu uzbrukumu risku, nepieciešama efektīva uzraudzības sistēma, skaidra atbildības sadale un risinājumi, kas vērsti uz incidentu cēloņu novēršanu, nevis tikai to seku ierobežošanu.
