Lašu populācijas atjaunošanai Latvijas ūdeņos nonācis gandrīz miljons zivju mazuļu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” zivju audzētavās šogad izaudzēti un Latvijas upēs izlaisti gandrīz miljons lašveidīgo mazuļu, aģentūru LETA informēja institūtā.

“Bior” norāda, ka zivju audzētavās “Tome”, “Dole”, “Brasla”, “Kārļi” un “Pelči” izaudzētie laša un taimiņa mazuļi šopavasar izlaisti Gaujā, Ventā un Daugavā. Lašveidīgo zivju resursu papildināšanas programmas mērķis ir saglabāt un atjaunot šo sugu populācijas, un Latvijas ūdeņos šogad nonāca 584 851 laša un 380 302 taimiņu mazuļi.

Institūtā atzīmē, ka zivju mazuļu ielaišana ir atbalsts Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, palīdzot stiprināt dabiskās lašu un taimiņu populācijas laikā, kad tās saskaras ar klimata pārmaiņu, upju pārveidošanas un citu vides faktoru radītiem izaicinājumiem.

Pērnā gada rudens vaislas zvejas rezultāti atkārtoti apliecināja, ka lašu populācijas stāvoklis Gaujā joprojām ir kritisks. Līdzās dabiskajiem vides faktoriem un maluzvejai lašu populācijas atjaunošanos ietekmē arī pieaugusī roņu populācija Baltijas jūrā. Roņi ir dabiski lašveidīgo zivju plēsēji, un to ietekme uz migrējošo lašu izdzīvošanu kļūst arvien nozīmīgāka, skaidro institūtā.

“Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis pauž, ka lašu un taimiņu vaislas zvejas rezultāti Latvijas upēs bija atšķirīgi. Vislielākais vaislas zivju skaits tika iegūts Daugavā, kur visiem nozvejotajiem lašiem un taimiņiem bija nogriezta taukspura.

Putnis norāda, ka izlaistās zivis spēj sasniegt dzimumgatavību un atgriezties dzimtajā upē. Savukārt Gaujā un Ventā situācija pērnajā rudenī bija sarežģītāka, jo vaislas ieguvi ietekmēja hidroloģiskie un meteoroloģiskie apstākļi, kas izraisīja izmaiņas zivju nārsta migrācijas laikā.

Kā skaidro Putnis, ilgtermiņa novērojumi liecina, ka lašu populāciju stāvoklis Latvijas upēs joprojām nav sasniedzis vēlamo līmeni un prasa mērķtiecīgus saglabāšanas pasākumus. Vienlaikus taimiņu populāciju attīstības tendences patlaban vērtējamas kā labas.

Institūtā informē, ka Daugavā, Gaujā un Ventā dabiskā lašu vairošanās ir ierobežota, tāpēc mākslīgā atražošana līdzās dzīvotņu atjaunošanai ir nozīmīga, lai šīs zivis saglabātos arī nākamajām paaudzēm.

“Bior” akcentē, ka dabā izdzīvo ne vairāk kā daži procenti no iznērstajiem ikriem, savukārt audzētavās izdzīvo 50-80%. Audzētavās visi zivju mazuļi tiek iezīmēti, nogriežot tiem taukspuru, lai atšķirtu tos no savvaļas zivīm un sekotu to atgriešanās rādītājiem.

“Bior” ir valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes un rada jaunas praktiski pielietojamas zināšanas sabiedrības un vides veselības, pārtikas, zivsaimniecības un veterinārmedicīnas zinātņu jomā