Mājokļu zādzību sezona sasniedz kulmināciju – visbiežāk zog velosipēdus un telefonus

Maijs un jūnijs Latvijā ir aktīvākais periods mājokļu zādzībām, un zagļu iecienītāko mantu saraksta augšgalā joprojām ir velosipēdi un mobilie telefoni, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA apkopotie dati.

Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmums saņēmis aptuveni 430 atlīdzību pieteikumus par mantu zādzībām mājokļos, kopējai izmaksātajai atlīdzību summai sasniedzot gandrīz 460 tūkstošus eiro.

Dati rāda, ka vairāk nekā puse jeb 55% zādzību notikušas ārpus pašas dzīvesvietas – kāpņu telpās, pagrabos, garāžās, velo novietnēs, autostāvvietās un citās koplietošanas telpās. Savukārt laupīšanas gadījumi veido tikai aptuveni 5% no visiem reģistrētajiem gadījumiem.

Velosipēdi ir viens no biežākajiem zagļu mērķiem, īpaši tad, ja tie tiek glabāti koplietošanas telpās. Bieži tiek zagtas arī citas viegli pārvietojamas mantas – mobilie telefoni, portatīvie datori, austiņas, skrejriteņi, zāles pļāvēji, darba un dārza instrumenti, kā arī makšķerēšanas piederumi.

Vidējā atlīdzība par nozagtu velosipēdu sasniedz gandrīz 500 eiro, savukārt par mobilo telefonu – aptuveni 600 eiro. Vienlaikus apdrošinātājs novērojis, ka pēdējos gados samazinās vidējais atlīdzību apmērs, kas liecina par zagļu paradumu maiņu.

BALTA Mājokļa apdrošināšanas produktu vadītājs Arnolds Linītis norāda, ka arvien biežāk tiek zagtas mazāk vērtīgas, taču viegli pārvietojamas mantas, kamēr lielapjoma zādzību kļūst mazāk.

Valsts policijas dati liecina, ka visvairāk zādzību notiek Rīgā, kur koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits un ekonomiskā aktivitāte. Tomēr regulāri ielaušanās gadījumi tiek reģistrēti arī citās lielākajās Latvijas pilsētās, tostarp Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Rēzeknē.

Savukārt 2025. gadā BALTA visvairāk atlīdzību pieteikumu par mājokļu zādzībām saņēmusi Rīgā, Jelgavā, Ogrē, Mārupē, Daugavpilī, Talsos, Ķekavā un Jūrmalā.

Apdrošinātāja novērojumi liecina, ka zādzību skaits pieaug pavasara beigās un vasaras sākumā, kad cilvēki vairāk laika pavada ārpus mājām. Otrs aktīvākais periods ir rudens sākums, īpaši oktobris, kad daļa iedzīvotāju dodas ceļojumos.

Lielākā atlīdzība par zādzību pēdējos gados izmaksāta 2023. gadā – 28 744 eiro par uzlauztu saimniecības ēku un no tās nozagtajām mantām.

Valsts policija norāda, ka zagļi visbiežāk izmanto viegli pieejamas vai nepietiekami nodrošinātas iekļūšanas vietas. Nereti mājokļos tiek iekļūts caur logiem, balkoniem vai durvīm, izmantojot pielāgotas atslēgas, uzlaužot slēdzenes vai bojājot logu un durvju konstrukcijas.

Vasarā papildu risku rada paradums atstāt atvērtus logus vai balkona durvis, īpaši dzīvokļos zemākajos stāvos.

Policija arī atgādina, ka, lai gan dzīvokļi tiek apzagti biežāk nekā privātmājas, gada tumšākajā periodā – rudenī un ziemā – biežāks zagļu mērķis ir tieši privātmājas.

Drošības speciālisti aicina iedzīvotājus neatstāt vērtīgas mantas koplietošanas telpās bez papildu aizsardzības, kā arī rūpīgi aizslēgt logus un durvis, dodoties prom no mājām.