Ar sietiem rokās liepājnieki meklē mikroplastmasu pludmales smiltīs

Mikroplastmasa ir viens no bīstamākajiem un izplatītākiem piesārņojuma veidiem visā pasaulē. Šodien  Liepājas pludmalē rīkotajās “Vides dienās” bija iespēja pašiem novērtēt cik daudz mikroplastmasas ir jūras krastā un arī to – kā to var savākt.  

Apbruņojušies ar akcijas rīkotāju iedotiem sietiem un sākot sijāt, ātri vien var atrast sauju dažādu atkritumu. 

Pasākuma apmeklētāja Daniela stāsta:” Mēs esam atradušas pāris plastmasas gabaliņus no baloniem, kuri šeit droši vien nonākuši, palaižot tos brīvā dabā, bet diezgan maz salīdzinoši pagaidām.”

Pasaules vides dienas katru gadu veltītas kādai ar jūras bioloģiju un ekoloģiju saistītai tēmai.  Šogad īpašs akcents uz mikroplastmasu –  sīkām daļām, kas izkaisītas smiltīs, saplīstot lielākiem plastmasas gabaliem: pudelēm, traukiem, pudeļu korķiem, kā arī apģērba un riepu šķiedras. Latvijas Hidroekoloģijas institūts šobrīd strādā pie plašāka pētījuma. 

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Marta Barone informē: ”Mikroplastmasa ir viens no jaunākajiem piesārņojuma veidiem, tas nozīmē arī to, ka vismazāk izpētītais un tās atziņas, kas gūtas pētījuma laikā ir visnotaļ neviennozīmīgas. Mēs strādājam tieši ar to, lai palielinātu datu apjomu, par to cik daudz mikroplasmasas ir pludmalē, mēs vienkāršojam pētniecības metodes, lai jebkurš cilvēks varētu ievākt paraugus.”

Pasākums saistošs ir arī  tiem apmeklētājiem, kuru ikdiena saistīta ar vides un ekoloģijas jautājumiem. 

SIA “Liepājas RAS”  speciāliste vides monitoringa un kvalitātes jautājumos Laima Druva stāsta:” Mēs šodien ar kolēģi atnācām paskatīties kā var pētīt un cik daudz mikroplastmasas piesārņojums ir pie jūras, jo tā ir viena no mums mīļām tēmām, un diemžēl arī sāpīgām tēmām, jo jūras piesārņojums parādās arī šeit pie mums.”

Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece saka: “Tas veicina domāšanas veida maiņu, jo ja mums liekas – priekš kam mums vajag ieviest kaut kādas depozīta glāzes, traukus vai vienreizlietojamos salmiņus, tad šādi padarbojoties un padomājot, ka tā plastmasa jau nekur nepazūd, bet sadalās un nonāk zivīs, putnos un arī mūsos pašos.”

Daļa uzrunāto liepājnieku saka, ka viņiem neesot sveši ekoloģijas jauājumi un domājot par atkritumu samazināšanu.  

Liepājniece Iveta apgalvo: “Es šķiroju, cik tas iespējams, un tad kad es esmu ārā, piemēram, kaut kādos pārgājienos, tad man parasti ir kaut kāds gružu maiss un es savācu.”

“Vairāk vai mazāk mēs sekojam līdzi un arī šķirojam atkritumus, un pievēršam tam uzmanību. Ja mēs paši to nedarīsim un nerādīsim piemēru bērniem un apkārtējiem, kas tad cits to darīs,” uzskata liepājniece Anete.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts pētījumu turpinās, taču aicina iedzīvotājus arī pašiem vākt mikroplastmasu un ziņot par apjomu  zinātniekiem lietotnē “Rosgis”. Savukārt Liepājas pludmales glābšanas stacijā var saņemt paraugu ievākšanas komplektus un to lietošanas instrukcijas.