Zilais karogs Latvijā ir prestižs pludmalēm, taču dārgs slogs pašvaldībām

Sākoties peldsezonai, Liepājā un citviet Latvijas piekrastē aktualizējies jautājums par starptautiskā Zilā karoga sertifikāta nozīmi. Kamēr atpūtnieki pludmales tīrību un šī statusa svarīgumu vērtē pārsvarā atzinīgi, pašvaldībām tas ir salīdzinoši liels slogs stingro prasību un augsto izmaksu dēļ, tāpēc daļa vietvaru atsakās no tā.

Liepājnieki un pilsētas viesi pludmales tīrību, kā arī starptautiskā ekosertifikāta – Zilā karoga – nozīmi vērtē ar plus zīmi.

“Tas šobrīd ir nedaudz par vēsu priekš peldēšanās, bet siltākā laikā mēs labprāt izvēlētos pludmales ar Zilo karogu,” stāsta tūrists no Vācijas Loters.

“Esmu peldējusies dažādās pludmalēs, un es teiktu, ka šis Zilais karogs dod kaut kādu papildu garantiju tam, ka vieta ir tīra, sakārtota un forša,” norāda Paula.

“Pavasaros jau viņš ir tīrs, bet, kad sāksies siltāks laiks, parādīsies putas, mēsli… Tie jau ir nepārtraukti. Ja ir vējš, tad jau mēsli arī ir,” saka Stasis.

Liepājas pludmalei šogad piešķirts Zilais karogs. Uzturēšanas darbi un cīņa ar sīkajiem atkritumiem – pārsvarā izsmēķiem un plastmasu – sezonas laikā notiek katru dienu.

“Vismaz reizi nedēļā mēs nodrošināsim arī smilšu sijāšanu – tā ir sīko atkritumu savākšana no smiltīm, kas ir liedaga zonā,” skaidro Aigars Štāls.

Ar pludmales uzkopšanu pēc pašu ieskatiem gan nepietiek. Lai iegūtu un saglabātu Zilo karogu, peldvietām jāiziet stingra, starptautiskiem standartiem atbilstoša pārbaude.

“Vērtēšanā Zilajā karogā tiek izmantota metodoloģija – tā sauktā A+ sistēma, kur skatās 10×10 metru laukumā tieši pludmales peldvietas noslogotajā zonā atkritumu situāciju un kvalitātes kontroli,” norāda Jānis Ulme.

Zilā karoga programma pašvaldībām nozīmē arī finansiālas saistības – dalības maksa piekrastes peldvietām ir ap 1200 eiro gadā, iekšzemes ūdeņiem ap 800 eiro, taču labiekārtošanas prasību izpilde prasa desmitiem tūkstošu eiro. Šo izmaksu dēļ ne visas pašvaldības izvēlas ieguldīt šī statusa iegūšanā.

“Mūsu novadā potenciālās vietas varētu būt Pāvilosta, Pape un Bernāti, manuprāt. Bet kāpēc neesam tikuši? Viens – tas ir dārgi. Ja arī izpildām tās 33 prasības, tad pati svarīgākā un dārgākā ir glābšanas nodrošināšana, kur mēs arī Pāvilostas laikā atdūrāmies pret to, ka nevarējām nodrošināt,” skaidro Uldis Kristapsons.

Līdzīgu lēmumu pirms vairākiem gadiem pieņēma arī Jūrmalas pašvaldība.

“Lēmumu par izstāšanos no Zilā karoga programmas pašvaldība pieņēma 2019. gadā sakarā ar paaugstināto dalības maksu,” norāda Māra Mičule.

Zilo karogu nozīme pašvaldību acīs īpaši sarukusi kopš Covid-19 pandēmijas laika. Tad karogu skaits Latvijā strauji kritās, pašvaldībām neredzot iemeslu investēt tūrismā. Vislielākais Zilo karogu skaits bija 2019. gadā, bet citos gados tas sarucis pat līdz 11. Savukārt šogad Latvijā plīvos 14.

Lai gan kopējais karogu skaits Latvijā ir krities, tas joprojām pārsniedz abās pārējās Baltijas valstīs kopā – Igaunijā ir četri, Lietuvā septiņi Zilie karogi.