Katru gadu Latvijā ārpus ģimenes aprūpē nonāk ap tūkstoš bērnu – speciālisti aicina rīkoties agrāk

Šodien visā pasaulē atzīmē Starptautisko bērnu tiesību aizsardzības dienu, aktualizējot bērnu drošību un savlaicīgas palīdzības saņemšanu arī riska ģimenēs. Statistika liecina, ka Latvijā ik gadu ārpus ģimenes aprūpē nonāk ap tūkstoš bērnu. Speciālistu vērtējumā sociālais atbalsts nereti tiek sniegts novēloti. Ģimeņu atbalsta centrs Liepājā vasarā īstenos agrīnās intervences programmu, lai mazinātu iespējamos riskus, kas noved pie bērnu izņemšanas no bioloģiskās ģimenes.

Anda ir audžumamma divām meitenēm jau septiņus gadus. Vecākajai meitai drīz pēc nonākšanas ģimenē tika veikta sirds operācija, kas bioloģiskajā ģimenē bija novilcināta. Jautājot, kāpēc nolēmusi uzņemt meitenes savā ģimenē, Anda konkrētu iemeslu nosaukt nevar, vien norāda, ka palīdzēt citiem ir viņas sūtība.

“Viņas neatceras citu ģimeni, mēs esam vienīgā ģimene. Kas ir tas izaicinājums? Mīlēt to bērnu ar beznosacījuma mīlestību, lai arī kāds viņam būtu raksturs, jo tas nav nācis no manis, no mūsu ģimenes. Viņam ir savi gēni. To pieņemt un dot to labāko – dažreiz tas ir grūti,” stāsta Anda Balandiņa.

Visbiežāk bērni ārpusģimenes aprūpē nonāk četru gadu vecumā, jo tad viņi kļūst sociāli pamanāmāki. Nereti bērns jau savā dzīvē ir piedzīvojis fizisku un emocionālu vardarbību.

“Ir bērni, kuri nonāk audžuģimenēs, un viņu attīstība reizēm ir ļoti kavēta, viņu veselības stāvoklis ir ļoti slikts, arī zobu stāvoklis ir ļoti slikts,” norāda Guna Krēgere-Medne.

Lai mazinātu riskus bērna nonākšanai ārpusģimenes aprūpē, Ģimeņu atbalsta centrs Liepājā īstenos agrīnās intervences programmu, kurā 30 ģimenēm individuālajās un grupu nodarbībās paredzēts sniegt atbalstu.

“Ārpusģimene nav veiksmīgs risinājums. Veiksmīgs risinājums ir tad, ja bērns līdz tai nenonāk. Mēs šobrīd daudz resursu veltām, domājot par to, ka mums trūkst vietu ārpusģimenes aprūpē, bet mums tikpat intensīvi jādomā, lai šie bērni nenonāk ārpusģimenes aprūpē,” uzsver Guna Krēgere-Medne.

Centrā stāsta, ka ik dienu saņem zvanus no bāriņtiesām visā Latvijā, meklējot iespējas ievietot bērnus audžuģimenēs. Lai līdz tam nenonāktu, speciālisti norāda uz būtiskāko problēmu – visu atbildīgo institūciju, tostarp ģimenes ārstu un izglītības iestāžu, spēju savlaicīgi pamanīt un ziņot par aizdomām par bērna aprūpes problēmām.

“Ja vien mēs spējam pamainīt šo domāšanu, protams, atbalstot tās ģimenes, kuras ir radikāli sliktā situācijā, bet vienlaikus fokusējoties uz tām, kurās jau sākam identificēt kaut kādus nelielus riskus,” norāda Ieva Skubiņa.

Statistikas dati liecina, ka pēdējos gados Liepājā un Dienvidkurzemē no bioloģiskajām ģimenēm izņemto bērnu skaits pieaug. Šogad vien pirmajos piecos mēnešos citās aprūpes vietās nonākuši deviņi bērni Dienvidkurzemes novadā, bet Liepājā – 18.

“Nekas mainījies diemžēl nav. Tā ir vardarbība ģimenē, vecāku nevērība, bērnu atstāšana novārtā, nepietiekamas prasmes parūpēties par bērniem. Dažkārt arī vecāku mentālās problēmas ir šķērslis,” skaidro Taiga Ziemele.

Pēc Centrālā statistikas pārvalde datiem Latvijā gada laikā ārpusģimenes aprūpē nonāk aptuveni tūkstotis bērnu, kas ir aptuveni desmitā daļa no ikgadējā dzimušo skaita.