“Kā pieci pirksti”: Kā vietējās kopienas un izglītības centri veicina jauniešu izpratni par klimata pārmaiņām?

Sabiedrības izglītošanā un iesaistē attiecībā uz klimata pārmaiņām un virzībā uz klimatneitralitāti nozīmīgu lomu spēlē arī vietējās kopienas. Viena no tām ir Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs, kas piedāvā interaktīvas ekspozīcijas, kur apmeklētāji var praktiski izmēģināt dažādas tehnoloģijas un izzināt dabas likumu darbību.

Centram Liepājā ir trīs darbības vietas – FabLab Liepāja, STEM māja un Dabas māja, kur tiek attīstītas dabaszinātņu un ilgtspējas tēmas.

Centra vadītāja Ieva Melbārde uzsver praktiskās pieejas nozīmi mācību procesā, skaidrojot: “Šeit, kur esam šobrīd, ļoti unikālā vietā, Zirgu salā pie paša Liepājas ezera, kas mums nodrošina praktisku darbošanos ne tikai ēkā, ne tikai ar materiāltehniskām bāzēm, bet arī bērni, kas ir mūsu galvenā mērķauditorija, dodamies ar bērniem praktiski darboties pļavās, pētīt ūdeni, pētīt dabu – visu, ko dabas daudzveidība mums piedāvā.”

Viņa arī norāda uz centra galveno mērķi: “Mūsu galvenais mērķis ir radīt interesi, un interesi radīt jau no tādas bērnu kājas, jo tas, ko mēs novērojām, tas, ko mēs redzam – šobrīd ir ļoti liels pieprasījums darba tirgū pēc profesionāļiem, kas ir tieši saistībā ar dabas zinībām.”

Melbārde skaidro, ka būtiska loma ir arī skolotāju un pedagogu iesaistei: “Mūsu personāls ir apmācījis skolu pedagogus, bērnudārzu pedagogus, kas orientējas šajās tēmās, ko Dabas mājā var apgūt, mācīt… Tēmas ir visdažādākās – ūdens pētniecība, kukaiņi, putni, zivis, augi, laikapstākļi.”

Viņa uzsver, ka galvenais ir radīt pozitīvu pieredzi caur praktisku darbošanos, kas veicina interesi par vidi un dabaszinātnēm jau agrīnā vecumā.

Līdzīgu pieeju ilgtspējas izglītībā īsteno arī Liepājas Valsts tehnikums, kas iesaistījies Ekoskolu programmā. Ekopadomes vadītāja Kate Jēkabsone stāsta: “Vispār par ekopadomi aizsākās jau pirms pieciem gadiem, kad direktora vietniecei Ilzei Kupšai radās ideja, ka šādu programmu būtu skolā jāievieš. Kopā ar Ilzi Kupšu šo ideju sākām attīstīt par ekoskolas statusa iegūšanu Liepājas Valsts tehnikumā.”

Viņa skaidro programmas attīstību: “Un tad soli pa solim, vispirms iegūstot šo pirmā līmeņa sertifikātu, tad pagājušajā gadā jau mēs ieguvām Zaļo karogu, un tad šogad jau mēs turpinām šo karogu, šo statusu uzturēt, pilnveidot un attīstīt.”

Jēkabsone arī norāda uz jauniešu iesaisti: “Ekopadome sastāv gan no jauniešiem… Kopā mēs tiekamies 4–5 reizes gadā, lai izrunātu dažādas aktualitātes. Pagājušajā mācību gadā mums bija 19 dažāda veida aktivitātes… Šīs idejas visas ir lielākoties pašu jauniešu, un ļoti daudz iniciatīvas nāk no jauniešiem.”

Viņa uzsver, ka ilgtspējas izglītība ir praktiska un sociāli iesaistoša: “Nenoliegšu, sākums bija ļoti izaicinājumiem pilns, jo ekoskola, ekopadome – tas ir pilnīgi kaut kas jauns.”

Savukārt Liepājas Valsts tehnikuma pedagogs Renārs Butkus norāda, ka praktiskas iniciatīvas veicina skolēnu līdzdalību un motivāciju: “Un tad mūsu klasē arī ir šis stūrītis, ko lēnām iekārtojam par tādu kā atpūtas stūrīti… tas ļoti labi noder arī mācību procesā.”

Viņš piebilst, ka skolēnu iesaiste ideju radīšanā stiprina kopienas sajūtu: “Citu klašu audzinātāji jau nāk un jautā, kur var dabūt šādu depozīta kasti un kā tika organizēta krāšana un ideju īstenošana.”

Papildu tam Butkus skaidro praktiskās aktivitātes ietekmi: “Tas liecina, ka iniciatīva iedvesmo arī citus, un jaunieši pamazām paši sāk domāt par līdzīgām videi draudzīgām idejām.”