LSB: Bez papildu finansējuma slimnīcu tīkla reforma neatrisinās problēmas

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar Veselības ministriju (VM) slimnīcu tīkla reformas jautājumos, tomēr biedrība vēl joprojām uzsver, ka esošās problēmas tīklā nebūs iespējams atrisināt bez papildu finansējuma, aģentūrai LETA pēc šodienas tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) sacīja LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.

Bērziņš pauda, ka VM slimnīcu tīkla reformu joprojām mēģina pasniegt kā pārmaiņas, kurās jautājumus varēs risināt ar esošo finansējumu.

LSB norāda, ka atsevišķām slimnīcām plānotās pārbīdes varētu būt pozitīvas, tomēr kopējo ietekmi uz slimnīcu tīklu un pacientu plūsmām varēšot vērtēt tikai pēc tam, kad VM nozarei būs prezentējusi pilnu reformas piedāvājumu. Nākamā plānotā tikšanās ar visu nozari paredzēta 25. maijā Jelgavas pilsētas slimnīcā. Tajā VM plāno iepazīstināt slimnīcas ar sagatavoto reformas piedāvājumu pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.

LSB aicina VM pirms reformas iesniegšanas Ministru kabinetā skaidri parādīt, kā plānotās izmaiņas risinās slimnīcu finansējuma, personāla pieejamības un neatliekamās palīdzības nodaļu noslodzes jautājumus. Biedrībā norāda, ka kopš 2022. gada slimnīcas izmaksu pieaugumu lielākoties ir segušas no iekšējiem resursiem, kas ilgtermiņā apdraud pacientiem sniegtās palīdzības pieejamību un kvalitāti. Vienlaikus finansējuma pārdale var samazināt speciālistu un līdz ar to arī pakalpojumu pieejamību, tāpēc reformas ieviešanai nepieciešamas papildu investīcijas ārpus esošā veselības aprūpes budžeta, skaidri norādot to apmēru un mērķus, uzsver LSB. Tāpat biedrība sagaida skaidrojumu, kā reforma mazinās neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu noslodzi, kur pacientu skaits turpina pieaugt galvenokārt nepieejamu ambulatoro pakalpojumu dēļ.

LSB vadītājs kopumā šīs dienas sarunu ar VM raksturoja kā iepazīšanos un viedokļu apmaiņu. Nevarētu teikt, ka slimnīcas būtu saņēmušas konkrētas atbildes un skaidri zinātu, kā tām turpmāk jārīkojas, sarunu iznākumu vērtēja Bērziņš.

Vienlaikus LSB atzīmē, ka konkrētāk iezīmējies plāns pārmaiņas ieviest no 2027. gada janvāra, tādēļ slimnīcām vēl būšot laiks tām sagatavoties, kas ir pozitīvi. Tomēr biedrībā uzsver, ka būtiskākā problēma saglabājas – reformas īstenošana esošā finansējuma ietvaros pamatproblēmas nerisinās.

Ar Latvijas Slimnīcu asociācijas vadītāju Bērziņu un arī ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Aini Dzalbu šodien tikusies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), kura secinājusi, ka veselības pakalpojumu pieejamība Latvijas reģionos ir nopietni apdraudēta nepietiekama un nestabila finansējuma dēļ.

Kā aģentūru LETA informēja Mieriņas birojā, tikšanās laikā secināts, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā pašlaik sastopas ar būtiskiem strukturāliem un finanšu izaicinājumiem. Ilgstoši nepietiekamais finansējums negatīvi ietekmē gan pakalpojumu pieejamību reģionos, gan mediķu spēju nodrošināt kvalitatīvu aprūpi.

Nozares pārstāvji uzsvēra reģionālo slimnīcu nozīmi, nodrošinot veselības aprūpi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām. Vienlaikus tika akcentēts, ka joprojām nav sakārtota pacientu plūsma starp universitātes un reģionālajām slimnīcām, kas rada sarežģījumus pēcaprūpes izmaksu segšanā. Situāciju pasliktina arī speciālistu trūkums un nepietiekams finansējums jaunu mediķu piesaistei.

Sarunā akcentēts, ka ģimenes ārstu sektorā situācija saglabājas kritiska – daudzi ārsti apkalpo vairāk nekā 2200 pacientu, kas pārsniedz optimālo prakses slodzi un veicina izdegšanu. Papildu problēmas rada māsu trūkums un nekonkurētspējīgs atalgojums, kā arī nepārskatīts kapitācijas finansējums un neatbilstoši tarifi par profilaktiskiem pakalpojumiem.

Tikšanās dalībnieki vienojās par nepieciešamību pēc koordinētas rīcības, tostarp izstrādājot stabilu ilgtermiņa finansēšanas modeli veselības nozarei un pārskatot tarifus ģimenes ārstiem. Tāpat uzsvērta ciešākas sadarbības nozīme starp Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu, ārstniecības iestādēm un pašvaldībām.

Mieriņa norādīja, ka pašreizējais veselības nozares finansējums aptuveni 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir nepietiekams un Latviju nostāda nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Viņa uzsvēra nepieciešamību pakāpeniski palielināt šo finansējumu vismaz līdz 6% no IKP.

Saeimas priekšsēdētāja arī pauda gatavību 2027. gada budžeta veidošanas procesā rosināt pārskatīt ģimenes ārstu manipulāciju tarifus un palielināt kapitācijas finansējumu, īpaši senioru aprūpei. Vienlaikus jau tuvākajā laikā būtu jānodrošina medicīnas māsu atalgojuma pieaugums, virzoties uz vismaz 1200 eiro mēnesī.

Jau ziņots, ka VM pēc šodienas sarunām informējusi, ka, reformējot slimnīcu tīklu, visās slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļās diennakts režīmā būs nodrošināta viena līdz divu ārstu nepārtraukta dežūra.

Šāds priekšlikums sagatavots sadarbībā ar slimnīcām individuālās sarunās, uzklausot pašu slimnīcu redzējumu un attīstības iespējas, kā arī salāgojot to ar veselības politikas veidotāju redzējumu.

Tāpat VM sarunās informējusi par plānotu finansējuma pārdali. Pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu finansējuma pārskatīšanas daļu līdzekļu plānots novirzīt dežūrārstu nodrošināšanai, observācijas pakalpojumiem, ambulatorās aprūpes pieejamības uzlabošanai un stacionāro pakalpojumu tarifu pārskatīšanai.

Sanāksmes dalībnieki apsprieduši arī cilvēkresursu pārkārtošanu. Mērķis ir pielāgot speciālistu pieejamību reālajai pacientu plūsmai, daļu speciālistu no uzņemšanas nodaļas pārdalot uz dežūrārstu darbu. VM norāda, ka šādas izmaiņas ļaušot efektīvāk izmantot ārstniecības personālu, vienlaikus stiprinot pacientu aprūpi nodaļās un observācijā.

Līdztekus pārrunāti arī plānotie pilotprojekti, to vidū kopējā finansējuma jeb “bulk financing” modelis vidēja izmēra slimnīcā un sadarbības teritoriju pieejas izmēģinājums, lai praktiski pārbaudītu jauno organizācijas modeli.

Patlaban VM gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksas kārtību, paredzot, ka jaunā kārtība – pārskatītie slimnīcu līmeņi un neatliekamās palīdzības nodaļu darbības kritēriji – varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.

VM norāda, ka slimnīcu tīkla reformas mērķis esot skaidra un saprotama sistēma, kur ikviens pacients zina, kur saņemt sev nepieciešamo palīdzību. Ar katru reģionu individuāli tiekot pārrunāti piemērotākie risinājumi, ņemot vērā arī pierobežas un vietējo iedzīvotāju vajadzības.

Plānotā slimnīcu tīkla strukturēšana paredz trīs līmeņu sistēmu. Pirmajā līmenī ietilpst daudzprofilu slimnīcas ar plašu specializēto pakalpojumu klāstu un nepārtrauktu uzņemšanas nodaļas darbību. Otrajā līmenī ietilpst reģionālās slimnīcas ar pamatprofilu un dzemdību aprūpi, savukārt trešajā – lokālās slimnīcas, kurās galvenais uzsvars ir uz internās medicīnas pakalpojumiem, atsevišķos gadījumos saglabājot arī ķirurģijas vai pediatrijas profilus.

Kā vēstīts, LSB martā prasīja atkārtoti apturēt slimnīcu tīkla reformas virzību, pamatojot savu nostāju ar to, ka tā nerisina ne finansējuma, ne darbaspēka trūkumu.