Pētnieki: Lāču Latvijā kļūs arvien vairāk 

Latvijā arvien biežāk apdzīvotu vietu tuvumā tiek novērota lāča klātbūtne. Pētnieki lēš, ka viņu populācija Latvijā sasniegusi aptuveni 190 īpatņu, bet jāņem vērā, ka daudzas teritorijas vēl nav izpētītas. Ja vēl nesen Kurzemē lāču nebija, tad tagad viņi manīti arī šajā reģionā. Zinātnieki lēš, ka šo lielo meža iemītnieku Latvijā kļūs arvien vairāk, un cilvēkiem būs jāmācās ar viņiem sadzīvot.

Lāči pēdējos gados visvairāk novēroti Vidzemē un Zemgalē, taču Kurzeme kādu laiku bija izņēmums. Tagad arī šajā reģionā manīti šie dzīvnieki – netālu no Liepājas Tadaiķos.

Tadaiķu iedzīvotāja Vizma satraucas: ”Man krustmeita piezvanīja, viņa netāli tur dzīvo, tur, kur tie krūmi ir. Viņa man uzzvanīja, ka ir redzēts tas lācis, tā kaimiņiene teikusi. Cik no avīzes palasīju, cilvēki ir satraukti tagad, ka vairs mežā tagad nevarēs iet, baidīsies..”

Lāču pēdas fiksētas arī cituviet Kurzemē, piemēram, netālu no Kalvenes.

Rīgas ZOO filiāles “Cīruļi” pārvaldnieks Arnis Bergmanis stāsta: “Šķiet, ka ir gadījies redzēt lāci šeit pat Stulbē, tepat uz Rīgas – Liepājas šosejas. Bija tāds pavēls, braucām no mājām uz darbu, te vajadzēja kaut ko darīt, un tas, kas pārskrēja pāri, ja tas nebija skrejošs lācis, tad tas bija čorts.”

Mežzinātnes institūtā “Silava” rūpīgai lāču pētniecībai pievēršas kopš 2015. gada. Secināts, ka kopš divtūkstošo gadu sākuma, kad fiksēti 10 līdz 15 īpatņi, to skaits desmitkāršojies. Un pētniekiem nākas secināt, ka lāči tagad apdzīvo arī Kurzemi.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš apgalvo: ”Pagājušā gadā rudenī vai vasaras beigās tika novērots pirmais nepieaudzis lācis, kurš parasti tādus tālus ceļus nemēro, viņam būtu diezgan problemātiski nokļūt no Latvijas austrumiem Kurzemē. Tāpēc ir pieņēmums, ka lāči ir sākuši vairoties arī Kurzemē.”

Igaunijas pieredze rāda, ka arvien vairāk lācenēm dzimst četri vai pieci mazuļi agrāko divu trīs vietā. Iespējams Igaunijas līmeni, kur jau ir aptuveni 1500 lāču, Latvija sasniegs desmit gadu laikā.

“Kas ir svarīgi- tas, ka mums ir cūku mēris. Kā tas ir saistīts – ļoti elementāri. Ja plēsējam ir jāpatērē daudz spēka, daudz laika, lai nomedītu pārtiku ar mazāk enerģijas, kas nozīmē arī mazāk pēcnācēju izdzīvo, bet ja ir bezmaksas ēdiens visur, kur ir Āfrikas cūku mēris, tad vilki un lāči brīnišķīgi uzplaukst,” stāsta medniece Kate Šterna

Pētnieki gan saka – Latvijas iedzīvotājiem lāču dēļ nav jāpamet tādas iecīnītas nodarbes kā sēņošana, ogošana vai pastaigas mežā, tomēr būs jāiemācās ar viņiem sadzīvot.

“Cilvēkam pirmais ir jāzina, ka Latvijā un vispār Eiropā, viņi nav lāču barība. Lāču uzbrukums var būt saistīts ar pēkšņu negaidītu pārsteigumu un tā var būt kā pašaizsargāšanās reakcija, vai arī kā mazuļu aizsardzība no lāču puses,” saka Jānis Ozoliņš.

Ja tomēr gadījies ar šo dzīvnieku sastapties, galvenais ir neļauties panikai. Kate Šterna norāda, ka ir nepieciešams savākt savu gribasspēku dūrē, ievilkt elpu.

Lāči ir aizsargājami dzīvnieki, to medības ir aizliegtas lielākajā daļā Eiropas valstu , tāpēc var prognozēt, ka to skaits pieaugs.