Aprīlī Liepājā 250 Bolt skrejriteņu lietotājiem neizdodas nokārtot reakcijas testu; transportlīdzekļu iznomātāji rosina atteikties no testiem darba dienās

Kopš aprīļa spēkā ir grozījumi koplietošanas transportlīdzekļiem, par vienu no prasībām uzstādot reakcijas testa ieviešanu, lai izvairītos no transportlīdzekļu lietošanas reibumā. Uzņēmums “Bolt” šajā laikā Liepājā vien fiksējis 250 neizietus testus, Latvijā kopumā tie ir aptuveni divi procenti. Tomēr transportlīdzekļu nomas uzņēmumi šādu testu neuzskata par pietiekoši objektīvu un rosina atteikties no testu veikšanas darba dienās. Vēl viena ideja esot, ka pašas pašvaldības nosaka savu individuālu plānu testu veikšanai, balstoties uz lietotāju specifiku. 

Cik efektīvs vai neefektīvs ir tests, to varēšot pateikt vien pēc vasaras, jo tieši tad ir aktīvākā elektrisko skrejriteņu  lietošana. Arī apjautātie liepājnieki pieļauj, ka testi nav pats objektīvākais rādītājs.

Liepājnieks Patriks uzskata:”Manuprāt cilvēks, ja viņš ir skaidrā vai neskaidrā prātā, ja vajadzēs viņš arī izpildīs vai pajautās kādam citam piemēram.”

Savukārt Ernests domā:”Manuprāt tas reakcijas laiks neko īsti nemainīs, manuprāt. Tas vienkārši ir saprast, kā viņš brauks uz ielas.”

Uzņēmums Bolt aprīlī Liepājā fiksējis  aptuveni 250 neatbildētus  testus. Latvijā kopumā vidēji divi procenti braucēju šo testu neiziet. 

Bolt mikromobilitātes vadītājs Ronalds Ābols informē: ”Principā 97- 98 procenti no mūsu lietotājiem veic pareizi šo testu, savukārt viņi cieš, ka šis viens līdz trīs procenti nav sekmīgi veikuši. Un šeit mēs nevaram pateikt vai tas ir bijis alhokola reibumā vai lietotājs nav izpratis testu, vai arī bijuši kādi citi tehniskie sarežģījumi.”

Valsts policijā informē, ka  no gada sākuma līdz 29. aprīlim elektoskrejriteņu vadītājiem valstī fiksēti 77 pārkāpumi, no kuriem biežākie ir braukšana alkohola reibumā. 

Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes pārstāvis Edgars Petrovics norāda: “Ja vadam alkohola reibumā virs pusotras promiles, tas būs 170 eiro, nākošie pārkāpumi, kas saistās ar pārvadāšanām, bez vadīšanas tiesībām būs naudas sods no 10 līdz 30 eiro.”

Tomēr Bolt uzskata – tā kā vairākums pārkāpumu notikuši brīvdienās un  vajadzētu  korekcijas likumā, ka šādus testus darbadienās neveic.   

Saeimas tautsaimniecības komisijā tika apspriests priekšlikums, ka pašvaldībām pašām, pārzinot katras pilsētas specifiku, būtu jānosaka regulējumi, kad reakcijas testus visefektīvāk pildīt, bet priekšlikums netika atbalstīts.

“Jāņem vērā to, ka ar pašvaldībām mēs dalamies ar datiem, tajā skaitā Liepāju, Rīgu. Tomēr šādi lēmumi ir jābalsta uz datiem, ja mēs jau pēc pirmā mēneša apmēram redzam to tendenci, kurā mēs dodamies, tad pašvaldībām būtu jābūt tām iespējām , kad varētu noteikt šo regulējumu prasību pret operatoriem,” saka Ronalds Ābols.

Savukārt, vadošais koplietošanas automašīnu uzņēmums Baltijas valstīs”CityBee” šādu reakcijas testu ieviesa pirms to noteica ar likumu.  

SIA “City Bee Latvija” vadītājs Aleksandrs Busarovs uzskata: “Protams jebkuru sistēmu var apiet, protams, ja blakus cilvēks iziet to testu, tad rezultāti būs ne visai objektīvi, kā arī cilvēkiem reibumā dažreiz arī reakcija ir laba, it īpaši ja viņi zin. Tas ir jautājums uz kuru varēsim atbildēt pēc gada .”

Uzņēmumā norāda, ka nav pamata vēlreiz grozīt likumu, jo tas lieki tērētu jau esošajā sistēmā ieguldītos resursus. Savukārt,  Bolt norāda, ka nepilnīgie noteikumi ietekmē viņu uzņēmējdarbību.